Kūlas ugunsgrēki plešas plašumā

© F64

Piektdien Latvijā dzēsti 27 kūlas ugunsgrēki, kas salīdzinājumā ar ceturtdienu ir teju uz pusi mazāk, tomēr joprojām veido ap pusi no kopējā izsaukumu skaita, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā informācija.

Piektdien lielākais kūlas ugunsgrēks fiksēts Nīcas novadā, kur pērnā zāle degusi 20 hektāru platībā. Tāpat pērnā zāle 2,5 hektāru platībā degusi Babītes novadā.

Nevienā no kūlas un pārējiem ugunsgrēkiem cilvēki vakar nav cietuši.

Šogad kopumā valstī dzēsti vairāk nekā 200 kūlas ugunsgrēki. Pirmais no tiem tika fiksēts jau 2.februārī Ķekavas pagastā.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un administratīvi sodāma. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta 4.daļu par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro apmērā. Savukārt atbilstoši LAPK 51.panta 2.daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 eiro.

Vienlaicīgi VUGD informē, ka atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem zemes īpašniekiem jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu VUGD atbilstoši LAPK 179.panta 1.daļai piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro apmērā, bet juridiskajām personām - no 280 līdz 1400 eiro.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais