Finanšu ministre: Banku uzraudzības regulējumā nav trūkumu
Banku sektora uzraudzībā likumdošanā nav būtisku trūkumu, bet gan pašreizējie instrumenti netiek izmantoti efektīvi, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Pēc ministres teiktā, stabila un sakārtota finanšu sektora darbība ir viena no Finanšu ministrijas (FM) prioritātēm, jo tas ir ne tikai veselīgas tautsaimniecības jautājums, bet arī valsts prestiža un nacionālās drošības jautājums.
Reizniece-Ozola stāstīja, ka pēdējā laikā novērojams aktīvs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbs ar ne visai patīkamiem rezultātiem, tomēr tie kalpos kā paraugs tām bankām, kas nodarbojas ar aizliegtām darbībām.
"FKTK savas funkcijas veic labi, un ceru, ka tirgus sakārtosies. Katrā ziņā patlaban nav nepieciešamas papildu iniciatīvas politiskā līmenī, lai nozari sakārtotu. AS "Trasta komercbanka" gadījums ir labs piemērs, kad, laicīgi pieņemot lēmumus, nav negatīvu seku nedz noguldītājiem, nedz valsts budžetam," skaidroja finanšu ministre.
Tāpat ministre atzina, ka ar veiksmīgi izmantotiem kontroles mehānismiem ir iespējams risināt jautājumus saistībā ar nerezidentu īstermiņa noguldījumiem, kas patlaban ir 53% no kopējiem noguldījumiem. "Nerezidentu noguldījumi veido aptuveni 1% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir pārāk maz, ņemot vērā, ka svaru otrā kausā ir valsts tēls un uzticamība, kredītreitings un procentu likmes, kuras maksājam par saviem aizņēmumiem," uzskata Reziniece-Ozola.
Ministre atzīst, ka valsts būtībā piemaksā par šādu biznesa veidu un tas neesot pieņemami. "Nerezidentu noguldījumiem galvenais nosacījums ir - cik daudz no tā iegūst tautsaimniecība un kādi ir drošības aspekti, proti, vai spējam nodrošināt, ka mūsu bankas netiek izmantotas noziedzīgu struktūru atbalstam. Piemēram, Šveicē un Luksemburgā nerezidentu noguldījumu īpatsvars ir lielāks, bet viņiem ir efektīvi kontroles mehānismi," stāstīja finanšu ministre.
Viņa arī informēja, ka joprojām tiek meklēts FKTK vadītāja vietnieks. Ministre, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics un FKTK vadītājs Pēters Putniņš apzina iespējamos kandidātus, jo, kā atzīst Reizniece-Ozola, FKTK darbs ir specifisks un iespējamo kandidātu loks ir ļoti šaurs. Viņa neprognozēja, cik ātri tiks atrasts FKTK vadītāja vietnieka amata kandidāts.