Nodoklis piecreiz lielāks nekā peļņa
 
©NRA

Algotu darbu nestrādājoša, pašnodarbināta pirmspensijas vecuma rīdziniece, pārdodot piecas pašadītas bērnu cepurītes gadā, Valsts ieņēmuma dienesta (VID) izpratnē jau ir saimnieciskās darbības veicēja. Par nopelnītajiem 10 eiro VID nodoklī viņai liek samaksāt 50 eiro.

Premjers Māris Kučinskis gan uzskata, ka Latvijā ir viens no zemākajiem nodokļu slogiem Eiropas Savienībā, kas nākotnē būtu koriģējams.

Trešajam zeķu pārim – nodoklis

Latvijā par saimnieciskās darbības veicēju uzskata tādu fizisku personu, kura gada laikā veikusi vismaz trīs darījumus vai piecu gadu laikā – vismaz piecus darījumus neatkarīgi no tā, cik lieli vai niecīgi šie darījumi bijuši. Tātad, pārdodot trešo pašadīto zeķu pāri, saskaņā ar esošo kārtību personai ir jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam. Tas pats attiecas arī uz gadījumiem, ja ienākumi no viena darījuma pārsniedz 14 229 eiro, pat neskatoties uz to, ka tas bijis vienīgais darījums gadā. Tiesa, par saimniecisko darbību netiek uzskatīta ienākumu gūšana no personiskā īpašuma (personiskai lietošanai paredzēto kustamo lietu – mēbeļu, apģērba un citu lietu) pārdošanas.

Saimnieciskās darbības reģistrēšana, piemēram, kļūstot par pašnodarbināto, pati par sevi nav nekas sarežģīts un apgrūtinošs, taču jārēķinās, ka šis statuss uzliek pienākumus – nodoklis nākotnē būs jāmaksā pat tādos gadījumos, ja neizdosies nopelnīt ne eirocenta. Šāda kārtība stājās spēkā 2014. gadā līdz ar grozījumiem likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Grozījumi paredz, ka «maksātājs, kas ir reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šajā likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas iemaksā budžetā 50 euro, ja taksācijas gadā nav gūts ar nodokli apliekams ienākums no saimnieciskās darbības vai ja aprēķinātā nodokļa summa no saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma nepārsniedz 50 euro».

Dīrā piecas ādas

Neatkarīgās lasītāja Žanete no Rīgas, kura pirms trim gadiem palika bez darba un mēģināja kaut ko nopelnīt ar adīšanu, bija neizpratnē, vai tiešām viņai, kurai pagājušajā gadā izdevās pārdot vien piecas bērnu cepurītes, par katru nopelnot 2 eiro, tas ir, 10 eiro kopā, ir jāmaksā ienākuma nodoklis 50 eiro apmērā?

VID skaidroja, ka tiešām tā arī ir. Ja persona 2013. gadā ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, nodoklī par pagājušo gadu viņai ir jāsamaksā vismaz 50 eiro, jo tā ir minimālā šā nodokļa summa.

«Apzinoties, ka rokdarbi nav no ienesīgākajiem rūpaliem, VID rekomendē izvērtēt dažādus nodokļu maksāšanas režīmus, jo ikvienam ir gan priekšrocības, gan negatīvie aspekti. Tā, piemēram, maksājot 23% iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir iespēja norakstīt materiālu un darba procesā radušās izmaksas. Savukārt patentmaksa ir salīdzinoši viegli administrējama (jāsamaksā noteikta summa par vienu, trim vai sešiem kalendāra mēnešiem vai par gadu, un viss), turklāt atsevišķos gadījumos ir iespējams piemērot samazināto patentmaksu. Taču, ja aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis no 2015. gada saimnieciskās darbības ienākuma ir mazāks nekā 50 eiro, tad 15 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa beigām, tas ir, līdz 2016. gada 16. jūnijam, fiziskai personai ir pienākums samaksāt minimālo nodokli 50 eiro apmērā. Likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli ir noteikti izņēmuma gadījumi, kad minimālais nodoklis 50 eiro apmērā par 2015. gadā veikto saimniecisko darbību nav jāmaksā, proti, ja 2015. gadā fiziskā persona ir veikusi valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par sevi kā pašnodarbinātu personu; ja saimnieciskā darbība ir reģistrēta 2014. vai 2015. gadā vai ja 2015. gadā tā ir izbeigta,» Neatkarīgajai skaidroja VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.

Patentmaksa Rīgā dzīvojošam tamborētājam, adītājam, mežģīņu darinātājam ir noteikta 57 eiro apmērā, ārpus Rīgas mītošam – 43 eiro gadā. Samazināto patentmaksu (9 eiro pusgadā vai 17 eiro gadā) var maksāt tikai tie, kuriem ir piešķirta vecuma pensija (tajā skaitā priekšlaicīgā). Turklāt tas nav vienīgais nosacījums.

Latvija uz citu fona

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Latvijā ir 23%, kas salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm nav nedz augstākā, nedz arī zemākā likme. Daļā valstu, piemēram, Spānijā, Austrijā, Kiprā, Luksemburgā, Francijā, līdz noteiktam ienākumu līmenim vispār nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Arī kaimiņvalstīs IIN likme ir zemāka.

Premjers Māris Kučinkis aģentūrai LETA norādījis, ka «Latvijā ir viens no zemākajiem nodokļu slogiem Eiropas Savienībā un nākotnē būtu pakāpeniski jāievieš nodokļu korekcijas». Par kādu zemo nodokļu slogu gan Latvijā var runāt, ja par nopelnītiem 10 eiro liek samaksāt 50 eiro nodokli?

«Svarīgi uzsvērt – šobrīd nav runa par nodokļu sloga palielināšanu. Premjers norāda, ka mērķis ir inventarizēt nodokļu sistēmu, nevis palielināt nodokļu slogu. Tas attiecas uz visiem nodokļu veidiem Latvijā,» Neatkarīgajai uzsver premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars. Jācer, ka korekcijas būs vērstas uz gudrāku un attīstību veicinošāku nodokļu politikas izveidi.