atēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,1%, aģentūrai LETA sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vecākā referente Ieva Šnīdere.
Pēc ekspertes teiktā, lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē februārī bija pārtikai. Pārtikai cenas pieauga par 1,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Visstraujāk cenas pieauga dārzeņiem un augļiem. Pasaules pārtikas cenas februārī praktiski saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī. Cenas straujāk samazinājās cukuram un piena produktiem, bet nozīmīgs cenu kāpums bija vērojams augu eļļām, īpaši palmu eļļai.
Cenu kāpums vērojams arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai par 1,9%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Cenu kāpumu ietekmēja akciju noslēgums alkoholiskajiem dzērieniem.
Lielākā pazeminošā ietekme februārī bija cenu kritumam degvielai saistībā ar zemajām naftas cenām pasaulē. Mēneša laikā degvielai cenas samazinājās par 3,3%, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,2 procentpunktiem.
Vēl straujāku cenu kritumu kavēja augstais ASV dolāra kurss attiecībā pret eiro. Februārī pasaules naftas cenas saglabājās ap 30 ASV dolāriem par barelu, mēneša beigās pieaugot līdz 35 ASV dolāriem, kas saistīts ar trīs naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC dalībvalstu - Saūda Arābijas, Kataras un Venecuēlas -, kā arī Krievijas naftas ministru vienošanos par naftas ieguves apjomu iesaldēšanu, ja to ir gatavas darīt arī citas valstis. Pasaules naftas cenas mēneša laikā vidēji pieauga par 4,8%.
Cenas februārī samazinājās arī apģērbam un apaviem, kas saistīts ar iepriekšējo sezonu apģērbu un apavu izpārdošanām. Cenas apģērbiem un apaviem samazinājās par 2,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Dabasgāzes cenas krituma dēļ samazinājās cena arī siltumenerģijai par 2,3%, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
Citās preču un pakalpojumu grupās cenu svārstības aizvadītajā mēnesī kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja.
Šā gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, patēriņa cenas samazinājās par 0,5%. Gada vidējā inflācija bija 0,1%.
Šnīdere atzina, ka šā gada inflāciju turpinās ietekmēt zemās pasaules naftas un pārtikas cenas. Būtiskā energoresursu cenu krituma rezultātā ir samazinājušās kopējās izmaksas, kas tagad ietekmē cenas vairumā patēriņa preču grupu, tādēļ kopumā šogad gada vidējā inflācija varētu būt tuvu nullei vai pat negatīva.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri patēriņa cenas palielinājās par 0,1%, bet gada laikā - šā gada februārī salīdzinājumā ar 2015.gada februāri - bija deflācija 0,5% apmērā.
Savukārt gada vidējā inflācija - pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, - februārī bija 0,1%.
Statistikas pārvaldē informēja, ka februārī, salīdzinot ar janvāri, gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 0,1%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri precēm cenas samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 1,4%.