Talanovs: "KVV Liepājas metalurgam" solīja, ka elektrības cenu var samazināt

Kad Ukrainas "KVV Group" sāka atjaunot AS "KVV Liepājas metalurgs" darbību, investora partneri apgalvoja, ka elektroenerģijas cenu tik lielam patērētājam kā Liepājas rūpnīcai ir iespējams samazināt līdz Eiropas tirgus vidējam līmenim, aģentūrai LETA sacīja "KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Igors Talanovs.

Arī valdība vēlāk pieņēma lēmumu par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atlaides piešķiršanu lielajiem patērētājiem, tomēr šis jautājums vēl nav saskaņots ar Eiropas Komisiju, tādēļ pagaidām no tā nekāda efekta nav, sacīja Talanovs.

"KVV Group" investēja Liepājas ražotnē, jo balstījās ne vien uz saviem aprēķiniem, bet arī ticēja konsultanta "Prudentia", ministru un maksātnespējas administratora solījumiem, ka bizness ir dzīvotspējīgs, norādīja Talanovs.

"Mēs kategoriski norobežojamies no spekulācijām par kādiem citiem rūpnīcas iegādes mērķiem vai korupciju. Tāpat nepamatoti ir izskanējušie pārmetumi par neveiksmīgu metalurģijas uzņēmuma pārņemšanu Ukrainā. "KVV Group" atjaunoja uzņēmuma darbību, nodarbināja tajā 2100 darbiniekus, un tas gadu strādāja ar peļņu, taču karadarbība Ukrainas austrumos šo projektu pārtrauca," skaidroja Talanovs.

Viņš norāda, ka iepriekšējo īpašnieku sāktā un valsts finansiāli garantētā rūpnīcas modernizācijas sākšana bija pareizs un nepieciešams solis, jo nopietni konkurēt ar citiem ražotājiem, izmantojot veco martena tērauda kausēšanas tehnoloģiju, vairs nebūtu iespējams.

"Tomēr elektrokausēšanas ceha modernizācija nav novesta līdz galam un bija jāturpina. Tas bija ekonomiski un arī politiski bezatbildīgs solis - investēt valsts naudu tikai daļā iekārtu, bet pārējo daļu pamest likteņa varā," sacīja Talanovs.

Pārdomāta modernizācija, kas ļautu samazināt ražošanas pašizmaksu un palielinātu produkcijas konkurētspēju, noteikti ir jāturpina, uzskata Talanovs. "Tieši tāpēc "KVV Liepājas metalurgs" arī šajā visai tērauda ražošanas nozarei ļoti sarežģītajā laikā meklē iespējas ieviest jaunas tehnoloģijas. Par vienu no šādām potenciāli jaunajām tehnoloģijām elektrokausēšanas cehā jau pusgadu konsultējamies ar "Siemens"," skaidroja rūpnīcas vadītājs.

Talanovs arī norādīja, ka pēc iekārtu darba apturēšanas rudenī tika veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu pareizu iekārtu uzglabāšanu dīkstāves laikā, tādēļ ir pārliecināts, ka to darbības atjaunošanu varēs veikt saskaņā ar visām tehnoloģiskajām prasībām.

"Patlaban elektrokausēšanas cehā strādājošie darbinieki ikdienā nodarbojas tieši ar iekārtu uzraudzīšanu un uzturēšanu vajadzīgajā kārtībā. Tomēr tēraudkausēšanas iekārtu darbības atjaunošana būs atkarīga no elektroenerģijas izmaksām un iespējām tās samazināt. Ja šīs izmaksas saglabājas pašreizējā līmenī, kausēšana nav ekonomiski izdevīga," piebilda Talanovs.

LETA jau ziņoja, ka "KVV Liepājas metalurgam" līdz šā gada 1.martam jāizstrādā uzņēmuma restrukturizācijas plāns, pagājušajā nedēļā pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Āboliņš stāstīja, ka "KVV Liepājas metalurgs" joprojām runā par valsts palīdzību elektrības rēķinu samazināšanā, dzelzceļa tarifiem utt. Taču, pēc Valsts kases pārvaldnieka teiktā, valsts atbalsta iespējas uzņēmumam ir zināmas, tāpēc patlaban vienīgais sarunu temats ir par naudas samaksas grafiku.

Nesagaidot kopš pagājušā gada nogales kavēto maksājumu no "KVV Liepājas metalurga", valsts sākusi piedzīt naudu, realizējot ķīlas.

"KVV Liepājas metalurgs" nav spējis izpildīt izvirzītās prasības, lai valsts varētu atlikt pagājušā gada 2,7 miljonu eiro maksājuma parādu. Tāpēc šīs summas piedziņai Valsts kase ir ķērusies pie līdzekļiem, kurus uzņēmums bija sniedzis kā savu saistību nodrošinājumu - Krievijas "Alfa bank" garantiju, kas bija spēkā līdz janvāra beigām. Tādējādi atgūti vairāk nekā desmit miljoni eiro.

Līdz ar to kopumā valsts tagad ir atguvusi piekto daļu no kredīta, ko uzņēmuma vietā savulaik samaksāja Itālijas bankai "UniCredit". Valsts tikko piedzītā summa ir lielāka nekā prasītais maksājums un nosedz arī šā gada 7,5 miljonu eiro maksājumu, jo "KVV Liepājas metalurgs" esot valstij prasījis vērienīgākas izmaiņas parāda atmaksas grafikā. Tomēr Valsts kase sarunas ar kompāniju turpina.

Talanovs iepriekš norādīja, ka pēc tam, kad Valsts kase ir realizējusi tiesības uz nodrošinājumu, metalurģijas uzņēmumam būs problēmas nodrošināt apgrozāmos līdzekļus.

Realizējot ķīlas, 2016.gada 26.janvārī Valsts kase ir saņēmusi vairāk nekā 10,7 miljonus eiro, par šādu summu samazinot "KVV Liepājas metalurga" saistības pret valsti. "KVV Liepājas metalurgs" uzskata, ka šī negaidīti agresīvā lielākā kreditora rīcība potenciāli negatīvi ietekmēs uzņēmuma attiecības ar klientiem un piegādātājiem, tādējādi faktiski apgrūtinot uzņēmuma darbību.

Ceturtdien, 28.janvārī, "KVV Liepājas metalurgs" uz laiku apturēja ražošanu. Kā skaidro Talanovs, šāds lēmums pieņemts, sekojot līdzi tirgus attīstības loģikai.