SENIORIEM: Helēna Sermole. Startam trasē vienmēr gatava
Helēna Sermole (84) savu dienu sāk ar rīta vingrošanu un vēsu dušu un joprojām izbauda distanču slēpošanu. H. Sermole dzimusi Bērzpilī, bet vairāk nekā 50 gadus par savām mājām sauc Cēsis.
1962. gada PSRS Tautu spartakiādē 200 dalībnieku konkurencē H. Sermole ieguva 21. vietu, kļūstot par sporta meistari. Savukārt 15 komandu konkurencē 4x5 kilometru stafetē izcīnīta 4. vieta – un tie ir tikai daži no panākumiem. Vecmeistare joprojām piedalās sacensībās un pārstāv Cēsu novada senioru komandu. Helēna savā distanču slēpošanas vecuma grupā ir vienīgā dalībniece, taču tas kaislīgo slēpotāju nesatrauc: «Es savos gados varu un tāpēc piedalos! Izbraucu distanci, kaut arī neviena sāncenša nav.» Dzīves laikā Helēnas kundze startējusi arī vieglatlētikas sacensībās – piedalījās skriešanas, lēkšanas disciplīnās, kā arī grūda lodi un meta disku, taču ceļgalu problēmu dēļ tas vairs neesot iespējams.
H. Sermole joprojām vada volejbola pulciņu Cēsu Valsts ģimnāzijā, regulāra nodarbe ir arī došanās uz peldbaseinu Priekuļos. «Piepildot ikdienu, dzīvi izjūtu pilnvērtīgi. Arī skolā vadu nodarbības, lai justos, ka esmu kādam vajadzīga. Sporta zāles gaisotne ielīksmo, un vairs nekas nesāp, esmu vesela un moža,» ar emocijām dalās Helēnas kundze. Decembrī Cēsu pilsētas pašvaldība H. Sermolei piešķīra balvu Paraugs sportā 2015. Kundze nevēlas sevi pozicionēt kā piemēru citiem, taču uzskata, ka katram par sevi ir jārūpējas: «Esmu pateicīga slēpošanas sportam. Viegls tas nav bijis, ceļgalu locītavas ir diezgan cietušas.»
Liela aktīvās seniores aizraušanās ir ceļošana. Reizi gadā viņa labprāt dodas ceļojumā. «Nevēlos garas pastaigas pa pilsētu. Labprāt dodos dabā un baudu atpūtu pie ūdens,» saka Helēna.
H. Sermole novērojusi, ka cilvēki aizvien vairāk sāk aizrauties ar sportiskām aktivitātēm: «Arī tie, kuri nav sportojuši, apzinās, ka vajag iziet svaigā gaisā un izkustēties. Es pati arī lasu, adu un skatos televizoru, bet tomēr izeju ārā.» Vasarā viņas pārziņā ir dārzs trīs kilometru attālumā no mājām. Gada siltākajos mēnešos kundze turp dodas ar divriteni, bet vēsākā laikā nūjo vai ziemā slēpo. Līdzcilvēki apbrīno Helēnu un izsaka komplimentus par viņas gribasspēku un dzīvesprieku. Aktīvā seniore vien nosaka: «Par sevi ir jārūpējas, un par to nav jākaunas. Jādodas laukā un jākustas!»
Helēna uzskata, ka senioriem, kuri nekad nav kāpuši uz slēpēm, šo sporta veidu nebūtu ieteicams uzsākt. «Slēpošanā nepieciešama līdzsvara izjūta, taču esmu dzirdējusi, ka cilvēki pusmūžā ar instruktoriem uzsāk šo sporta veidu,» saka Helēna. Tikpat veselīgi ir pavadīt laiku svaigā gaisā, nodarbojoties ar nūjošanu vai veicot garākas pastaigas, kas arī izkustina ķermeni un muskuļus.