Partijā "Vienotība" nav pārrunāta iespēja jaunajā valdībā veidot Ministru prezidenta biedra amatu, šorīt telefonintervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja "Vienotības" valdes loceklis Kārlis Šadurskis.
Viņš norādīja, līdz ar to nevar ne apstiprināt, ne noliegt šādu iespēju. Šadurskis piebilda, ka baidās spontāni reaģēt uz informāciju, kuru dzirdējis tikai plašsaziņas līdzekļos.
Kā ziņots, kompromisa risinājums valdības veidošanas sarunās varētu būt piedāvājums "Vienotībai" ieņemt vicepremjera jeb Ministru prezidenta biedra amatu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Pagaidām gan politiķiem ir dažādi redzējumi par šo jautājumu. Vienas puses politiķis pieļāva, ka vicepremjers varētu atbildēt par Eiropas lietām. Tikmēr citi politiķi uzsver, ka premjera biedrs nebūšot papildu amats valdībā, bet gan šis tituls tikšot piešķirts kādam no "Vienotības" ministriem, kurš strādās jaunajā valdībā. Par konkrētiem Ministru prezidenta biedra pienākumiem diskusijas vēl tikai notikšot, bet tas nebūšot vicepremjers Eiropas lietās.
Šāds risinājums nozīmētu, ka "Vienotībai" tomēr nebūs izdevies stiprināt savas pozīcijas valdībā, jo Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) valdībā būtu seši posteņi jeb par vienu vairāk nekā pašlaik, "Vienotībai" būtu pieci posteņi līdzšinējo sešu vietā, savukārt "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK saglabātu trīs ministru vietas.
Vairākās iepriekšējās valdībās šāds amats jau ir bijis. Īpaši populāri Ministru prezidenta biedra amati bija deviņdesmito gadu valdībās, kurās bija vairāki premjera biedri. Piemēram, Andra Šķēles pirmajā valdībā bija septiņi Ministru prezidenta biedri. Vēlāk Einara Repšes un Induļa Emša valdībās Ministru prezidenta biedra pienākumus pildīja Ainārs Šlesers, bet vienā no Valda Dombrovska (V) valdībām šos pienākumus pildīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V). Vairākās pēdējās valdībās Ministru prezidenta biedra pienākumus neviens no ministriem nepildīja.
Iepriekš izskanējusi iespēja diskutēt par Eiropas lietu ministra amatu. Šādu piedāvājumu izteicis ZZS premjera amata kandidāts Māris Kučinskis, tomēr no "Vienotības" puses šāda iecere esot noraidīta.
Atsevišķi ZZS pārstāvji pieļauj iespēju, ka valdības veidošanas procesā varētu notikt arī vairākas pārmaiņas Saeimas komisiju vadībā. Tiek izteikti minējumi, ka nepieciešamības gadījumā izmaiņas varētu skart pašlaik ZZS pārstāvja vadīto Pieprasījumu komisiju, tai nonākot "Vienotības" pārraudzībā. Lai gan sarunās esot izskanējušas teorētiskas versijas par izmaiņām Juridiskās komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas vadībā, tiekot apšaubīts, vai nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK būtu gatava akceptēt šādu scenāriju.
Ja sarunas ar "Vienotību" vienošanās netikšot panākta līdz pirmdienai, tādā gadījumā sākšoties sarunas ar mazajām partijām, neoficiālā sarunā pieļāva kāds no ZZS pārstāvjiem.