Raidījums: VID izmeklētāji krāj skaidru naudu, saņem naudas dāvanas un spēlē azartspēles

Daudzi Valsts ieņēmumu dienestā (VID) strādājošie izmeklētāji vai nu neuzticas bankām, vai arī cenšas legalizēt, iespējams, noziedzīgi iegūtus līdzekļus, vēsta LTV raidījums "de facto", kas analizējot izmeklētāju deklarācijas.

Raidījums analizējis 101 izmeklētāja deklarāciju. Trešdaļas jeb 33 personu uzrādītā informācija satur datus, ko, raidījuma ieskatā, var uzskatīt par satraucošiem - skaidras naudas uzkrājumi, ikgadēji naudas dāvinājumi no radiem, lielā apmērā izsniegti aizdevumi un, iespējams, atkarība no azartspēlēm.

Piektdaļai izmeklētāju, kuru atalgojums pirms nodokļu nomaksas svārstās no 800 līdz 1000 eiro, esot skaidras naudas uzkrājumi, visbiežāk - ap 10 000 eiro jeb aptuveni tikpat daudz, cik viena izmeklētāja gada ienākumi.

Savukārt 10% izmeklētāju saņem ikgadējus dāvinājumus, visbiežāk - no vecākiem. Vēl vairāki spējuši citām personām izsniegt lielus aizdevumus, iepriekš šo summu glabājot skaidrā naudā.

Lai pārliecinātos, vai šāda prakse ir izplatīta arī pārējo valsts amatpersonu vidū, "de facto" analizējis arī 204 Finanšu ministrijā strādājošo deklarācijas, kuri saņem tādu pašu atalgojumu kā VID izmeklētāji. No ministrijas darbiniekiem tikai 5% bijuši skaidras naudas uzkrājumi, no tiem daļai - tikai dažu simtu eiro apmērā. Turklāt FM darbinieki deklarācijās neuzrāda arī laimestus azartspēlēs, ikgadējus dāvinājumus un lielus aizdevumus, kas iepriekš glabājušies skaidrā naudā.

Raidījums norāda, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izlases veidā ik gadu pārbauda tikai līdz 120 valsts amatpersonu deklarācijas. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa secinājusi, ka "valsts amatpersonu deklarāciju patiesuma pārbaudes kopumā nenotiek".