Birkerts nav apmierināts ar "Nākotnes nama" alternatīvām

Okupācijas muzeja piebūves "Nākotnes nams" arhitekts Gunārs Birkerts nav apmierināts ar ieteiktajiem alternatīviem risinājumiem būvlaidē un melnbaltajā fasādē un nevēlas saistīt savu vārdu ar šādu izpildījumu, aģentūrai LETA apgalvoja Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Okupācijas muzeja sabiedrisko attiecību nodaļā, Rīgas pilsētas arhitekta birojs 14.janvārī informēja, ka pagarinās laiku atzinuma sagatavošanai par Okupācijas muzeja piebūves būvniecības projektu.

Pilsētas arhitekts Gvido Princis sava atzinuma atlikšanā vaino Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēža Valtera Nollendorfa 13.janvārī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sēdē pausto, ka muzeja ēkas piebūves uzlabošanas risinājumi neatbilst piebūves autora Birkerta koncepcijai.

Nollendorfs akcentēja, ka viņš pateicis to, ko no sarunām ar Birkertu noskaidrojis pēc Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdes noklausīšanās 6.janvārī, kurā vairāki sēdes dalībnieki minēja, ka projekts ar ieteiktajiem grozījumiem vairs neesot "autorprojekts".

"Manuprāt, tas bija jāpasaka, lai nerastos nepareizs priekšstats, ka Birkerts ir akceptējis šos grozījumus. Tas ir vienīgi projekta idejas autora integritātes jautājums. Minēju arī Birkerta neizpratni, kā 2008.gadā būvvaldes akceptēts projekts 2015.gadā mēneša nokavējuma dēļ kļuvis par jaunu ieceri," klāstīja Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs.

Nollendorfs esot paskaidrojis, ka Birkerts vairāku apstākļu dēļ neparakstīja autoruzraudzības līgumu ar "Valsts nekustamajiem īpašumiem" (VNĪ) un tāpēc arī viņam nav tiešas saites ar projektu, ko saskaņā ar līgumu izpilda arhitektu birojs "5.iela". "Birkerta gadījumā jautājums saistāms vienīgi ar cieņu pret idejas autoru, ne ar cita veida pretenzijām," akcentēja Nollendorfs.

Viņš uzsvēra, ka diskusijas gaitā skaidri norādījis, ka no Okupācijas muzeja kā ēkas lietotāja viedokļa ir svarīgi projektu pragmātiski virzīt uz priekšu, pat ja ieteiktie grozījumi neatbilst Birkerta iecerei un viņš ar to šajā izpildījumā nevar saistīt savu vārdu.

Okupācijas muzeja īpašniece - Latvijas Okupācijas muzeja biedrība - nav ne projekta projektētāja, ne pasūtītāja, bet lietotāja. VNĪ valsts uzdevumā projektu īsteno muzeja vajadzībām. Šai sakarā gan VNĪ, gan projektētāji konsultējas ar biedrību par vajadzībām un cenšas tās saskaņot ar arhitektonisko izpildi. Tas notiek arī sakarā ar ieteiktajiem projekta grozījumiem kopš pagājušā gada maija, kad atklājās, ka nokavējuma dēļ zināmi procesi jāsāk no jauna.

"Esam par ieteiktajiem grozījumiem izteikuši savu viedokli un esam tos pārrunu gaitā akceptējuši. Šo akceptu neesam atsaukuši. Tāpēc man nav saprotams, kā un kāpēc šie paskaidrojumi par Birkerta nostāju "faktiski aptur objektīva un pamatota Rīgas pilsētas arhitekta biroja atzinuma sagatavošanu" vai arī kā tie "būtiski diskreditē iesaistīto pušu ieguldījumu sadarbībā un argumentu konsolidācijas procesā". Prinča kungam taču sava atzinuma paušanai ir viņa kolēģijas sēdes diskusija 6.janvārī," pauda Nollendorfs.

Tajā pašā laikā Latvijas Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukciju Rīgā, Latviešu strēlnieku laukumā, atbalsta vairāk nekā 3000 cilvēku Latvijā un citās pasaules malās.

Kopš 2015.gada jūlija, kad muzejs aicināja sabiedrību atbalstīt Birkerta projektēto muzeja ēkas rekonstrukciju, muzejs ir saņēmis 3203 parakstus gan uz papīra, gan elektroniski muzeja mājaslapā. Cilvēki ar savu parakstu apliecinājuši, ka nav pieļaujama Latvijas Okupācijas muzeja piebūves novilcināšana vai apturēšana.

Jau ziņots, ka, pamatojoties uz 8.septembrī būvvaldē saņemto negatīvo Rīgas pilsētas arhitekta atzinumu par būvniecības ieceri ēkas pārbūvei Latviešu strēlnieku laukumā 1 un ieteikumu neizsniegt būvatļauju tās realizācijai, attīstītājam bija nepieciešams veikt ieceres risinājumu korekcijas.