Iesniegtas apelācijas sūdzības apjomīgajā digitālās televīzijas krimināllietā

Iesniegtas apsūdzēto un viņu aizstāvju apelācijas sūdzības, kā arī prokurora protests apjomīgajā digitālās televīzijas krimināllietā.

Kā aģentūra LETA uzzināja Rīgas apgabaltiesā, spriedumu pārsūdzēja prokurors Monvīds Zelčs, apsūdzētais Harijs Krongorns, kā arī viņa aizstāvji, apsūdzētais Jurģis Liepnieks un viņa aizstāvis Varis Klotiņš, apsūdzētais Guntars Spunde, apsūdzēto Jāņa Zipa un Jāņa Svārpstona aizstāvis Jānis Rozenbergs, apsūdzētā Valda Purvinska aizstāvis Rinalds Bušs, apsūdzētais Uldis Kokins, apsūdzēto Andreja Ēķa un Andreja Zabecka aizstāvis Dmitrijs Skačkovs, apsūdzētais Adrians Boldans, apsūdzētā Didža Jonova aizstāvis Alvis Marga, apsūdzētais Jānis Loze, apsūdzētais Ojārs Rubenis un viņa aizstāvis Valentīns Cers.

Lieta arī apelācijas kārtībā būs jāiztiesā Rīgas apgabaltiesai. Pagaidām lietas izskatīšanas datums gan vēl nav nozīmēts.

Jau ziņots, ka 15.maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības. Tiesas sastāvs ar tiesnesi Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā.

Ēķim tiesa piemēroja 43 200 eiro naudas sodu. Kādreizējam DLRTC ģenerāldirektoram Spundem noteikts viena gada cietumsods un naudas sods 28 800 eiro apmērā.

Advokātam Lozem galīgais sods piespriests divi gadi brīvības atņemšanas un naudas sods 36 000 eiro apmērā. Nodokļu konsultantam Kokinam tika noteikts divu gadu cietumsods un naudas sods 18 000 eiro apmērā.

Šķēles ģimenes firmas SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" finanšu konsultantam Krongornam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Šķēles kādreizējam biroja vadītājam polittehnologam Liepniekam tiesa kā galīgo sodu noteica naudas sodu 72 000 eiro apmērā.

Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Zabeckim tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu.

Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Zipam noteikta brīvības atņemšana uz diviem gadiem un naudas sods 25 200 eiro apmērā.

Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Svārpstonam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu, kā arī naudas sodu 25 200 eiro apmērā.

Biznesa konsultantam Purvinskim piemērots 18 000 eiro naudas sods. Šāds sods tika piemērots arī bijušajam "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valsts pilnvarniekam Boldanam (Ļublins), bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Nacionālā teātra direktoram Rubenim, bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Jonovam.

Bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Māris Pauders, kurš iepriekš psihiski saslimis, tika atbrīvots no kriminālatbildības.

Tiesa nolēma attaisnot ar politiķi Vili Krištopanu saistīto kompāniju bijušo darbinieku Gintu Bandēnu, divus bijušos DLRTC valdes locekļus Jāni Plūmi un Alfrēdu Janevicu, bijušo "Kempmayer Media Latvia" valdes locekli Juri Ulmani, advokātu Mārtiņu Kvēpu.

No LETA rīcībā esošā sprieduma izrietēja, ka Ēķis esot vēlējies, lai digitālās televīzijas ieviešanā piedalās Andris Šķēle - "tad būtu nopietnāk un drošāk", liecināja Jurģa Liepnieka atreferētās liecības. Ēķis pie Liepnieka vērsies kā pie Šķēles uzticības personas - saruna ar Ēķi notika 1999.gada vasarā, laikā no jūnija līdz augustam. Ēķis stāstījis, ka ir nepieciešams izveidot uzņēmumu, kas ieviesīs Latvijā digitālo televīziju, ka agri vai vēlu tas būšot jādara, proti, Latvijā būšot jāizveido visaptveroša digitālā televīzija. Ēķis gribējis, lai arī Šķēle piedalās, jo tad būtu nopietnāk un drošāk. Ēķis piedāvāja Šķēlem atvēlēt 30% no veidojamā uzņēmuma daļām.

Ēķis arī pastāstījis, ka tāds Maikls Entonijs Flanagens būs tā persona, kas varētu visu šo darbību nodrošināt, ka ir jau izdomāts, ka Anglijā, Londonā, tiks izveidota kompānija un to vadīs Flanagens. Minēto piedāvājumu Ēķis Liepniekam formulēja kā savu un Krištopana kopīgo piedāvājumu, kā arī norādīja, ka viņam kopā ar Krištopanu pieder "šis projekts, pieder šis uzņēmums "Kempmayer"". No liecībām izriet, ka salīdzinājumā ar Ēķi Krištopans bija pasīvs šajā lietā, turpretim Ēķis bija idejas tēvs.

Lietas iztiesāšanā ticis pierādīts, ka LVRTC, Satiksmes ministrijas un LNT amatpersonām par Ēķa un citu personu aktivitātēm, sākot sarunas par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijā, nekas nebija zināms. Tāpat pierādījumu kopums dod pamatu atzīt, ka Ēķa un Liepnieka nodomi nebija vērsti uz godīgas uzņēmējdarbības īstenošanu, bet nolūks bija slepus iesaistīties digitālās televīzijas projektā, ārēji radot maldīgu priekšstatu par projekta īstenotāju, un, realizējot to, iedzīvoties, slēpjot naudas līdzekļus aiz "Kempmayer" akcionāriem, kur galējie labuma guvēji būtu viņi paši un citas Latvijas personas.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra un "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.