Bažījoties par Krievijas naudas ietekmi, plāno stingrākus ierobežojumus biedrību darbam
Tieslietu ministrija (TM) ir izstrādājusi grozījumus Biedrību un nodibinājumu likumā, kas tostarp paredz Valsts ieņēmumu dienestam, pamatojoties uz valsts drošības iestādes atzinumu, uzlikt papildu pienākumus attiecībā uz biedrības vai nodibinājuma finanšu darījumiem.
Ministrija anotācijā pamato, ka likumprojekts ir izstrādāts, ņemot vērā nacionālās drošības intereses un izvērtējot iespējamos valsts un sabiedrības apdraudējuma riskus. Viena no galvenajām problēmām ir lielais finansējums no Krievijas, kas tiek novirzīts biedrību darbībai Latvijā, un šis finansējums strauji pieaug. Mērķi, kuriem šis finansējums tiek tērēts, ir kultūras pasākumi, informatīvās kampaņas, dezinformācijas kampaņas un provokatīvas darbības, lai pārbaudītu sabiedrības reakciju. Latvijā pieejamais finansējums biedrībām nevar konkurēt ar to, kas tiek piešķirts no Krievijas.
Tāpēc likumu ir paredzēts papildināt attiecībā uz biedrību un nodibinājumu publisko darbību, norādot, kādi biedrības un nodibinājuma publiskās darbības mērķi nav pieļaujami. Proti, biedrība vai nodibinājums savā publiskajā darbībā nedrīkst vērsties pret Latvijas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību, nacionālo un rasu naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus. Šāds papildinājums ir analogs likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" un Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajiem aizliegtajiem publiskajiem pasākumiem.
Tādējādi, ja tiks konstatēts, ka biedrības vai nodibinājuma plānotās publiskās darbības vai citas ar to saistītas darbības mērķis ir kāds no iepriekš minētajiem, prokuroram būs tiesības vērsties tiesā, lai apturētu šādas publiskas darbības norisi. Saskaņā ar pašreizējo praksi pamats, lai vērstos tiesā, būs valsts drošības iestādes atzinums.
Tāpat paredzēts Biedrību un nodibinājumu likumu papildināt ar regulējumu, kas paredz Valsts ieņēmumu dienestam, pamatojoties uz valsts drošības iestādes atzinumu, noteikt papildu pienākumus biedrībai vai nodibinājumam, ja ir pamatotas aizdomas, ka biedrības vai nodibinājuma finanšu darījumi varētu būt vērsti uz kāda no likumā minētā aizlieguma pārkāpumu. Šādā gadījumā biedrībai vai nodibinājumam varēs uzlikt par pienākumu līdz četrām reizēm gadā iesniegt bilanci, ieņēmumu un izdevumu pārskatus un ziedojumu un dāvinājuma pārskatus, iesniegt darījumu apliecinošus dokumentus vai norādīt finansējuma avotus.
Likums arī tiks precizēts, papildinot ar pamatojumu, ka biedrības un nodibinājuma darbību var izbeigt arī gadījumos, ja to darbība apdraud valsts drošību vai sabiedrisko drošību un kārtību. Vēl tas tiks papildināts ar pamatu, kura dēļ var tikt likvidēta biedrības vai nodibinājuma darbība, respektīvi, ja biedrība vai nodibinājums neievēro tiesas lēmumu par publiskas darbības vai citas ar to saistītas darbības apturēšanu, kā arī ja biedrība vai nodibinājums nepilda tam uzliktos papildu pienākumus.
Kā skaidro TM, likumprojektā ietverto normu mērķis ir vērsts uz demokrātiskas valsts iekārtas, valsts un sabiedrības drošības aizsargāšanu, lai nepieļautu nekārtības un noziedzīgus nodarījumus. Tāpat likumprojektā ietverto ierobežojumu noteikšana nodrošina, ka sabiedrības labums ir lielāks nekā biedrībām, uz kurām šāds regulējums varētu attiekties, radītais slogs.
TM arī norāda, ka tika vērtēta arī iespēja ierobežot biedrību un nodibinājumu finansējuma saņemšanu, ierobežojot anonīmo ziedojumu saņemšanu. Attiecībā uz šo ierobežojumu nepieciešams vērtēt jauno regulējumu attiecībā uz gada pārskatiem, kas stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī, kas daudz stingrāk regulē biedrību un nodibinājumu saņemtā finansējuma kontroli. Biedrības gada pārskatus atbilstoši jaunajiem grozījumiem iesniegs tikai nākamgad, tad arī būtu nepieciešams izvērtēt to, kā jaunā kārtība darbojas un vai vēl ir nepieciešami kādi uzlabojumi finansējuma uzskaitē. Pašlaik - un tas arī atbilstu Eiropas Cilvēktiesību tiesas vadlīnijām - uzmanība vairāk jāpievērš finansējuma izlietojumam, nevis tam, no kurienes finansējums tiek saņemts. Tādējādi, izvērtējot iespējamos biedrošanās brīvības ierobežojumus, tie tika noteikti iespējami šaurāk un tādā veidā, lai tie neaizskartu pašu biedrošanās brīvības būtību.
Likumprojektu šodien ir plānots izsludināt valsts sekretāru sanāksmē.