Tieslietu ministrija (TM) grib atļaut tiesu izpildītājiem nodarboties ar komercdarbību parādu piedziņā, šovakar vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Tādējādi valsts amatpersonas konkurētu ar šajā tirgū strādājošiem uzņēmumiem. Pagājušajā gadā ārpus tiesas piedziņu lietu kopējā summa bija turpat 167 miljoni eiro. Iniciatīvai šajā tirgū ļaut ienākt arī tiesu izpildītājiem pretojas Ekonomikas ministrija un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Līdz šim tiesu izpildītājs darbojās galvenokārt tiesas vārdā. Jau ar spriedumu rokās arestēja parādnieka banku kontus, atsavināja īpašumus, ja tiesas nolemtais netika pildīts. Parādu piedzinējiem - Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētājam Jānim Lukaševskim - tiesu izpildītāju ienākšana šajā tirgū nešķiet taisnīga, jo nav vienādi spēles noteikumi.
Tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām un viņiem dotas plašas pilnvaras. Viņiem ir tiesības ieiet parādnieka telpās, saukt policiju, ja parādnieks nepakļaujas. Tāpat tiesu izpildītāji var pieprasīt jebkādas ziņas, ieskaitot privātus datus no valsts un pašvaldību iestādēm un arī fiziskām personām. Parādu piedzinējiem šādu pilnvaru nav.
Tiesu izpildītāji apgalvo, ka komercpakalpojumos amata pilnvaras neizmantos. Būs strikti nodalīts, kur viņi pilda valsts uzticētos pienākumus un kur parādus piedzen pēc privātpersonas vai kādas firmas lūguma. Tā kā patlaban datu apmaiņa notiek elektroniski, tad būšot viegli izsekot, vai tiesu izpildītājs pārkāpj aizliegumu un izmanto privātus datus, raidījumā skaidro Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja vietniece Iveta Kruka.
Izmaiņas tiesu izpildītāju likumā Tieslietu ministrija bija iecerējusi jau pagājušajā gadā. Tie tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Taču tos pamanīja KNAB un tajos saskatīja daudz nepilnību un tālāku virzību nobremzēja. Šogad tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) vēlreiz šos priekšlikumus sniedza sava partijas biedra Gaida Bērziņa vadītajā Saeimas Juridiskajā komisijā un no jauna pret tiem iebilda KNAB.
"Tas jautājums ir, kurš kontrolēs amata pilnvaru realizēšanu tajā brīdī, kad viņš būs noslēdzis kādu darījumu ar parāda piedzinēju? Tie ir bijuši KNAB iebildumi no paša sākuma, tie nav atrisināti un tāpēc kategoriski iebilstam pret šo priekšlikumu tālāku virzību," skaidro KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča.
Latvijā pirms vairāk nekā diviem gadiem parādu piedziņas tirgū ieviesa licences. Stingrās prasības samazināja spēlētāju skaitu turpat uz pusi. Patlaban darbojas 28 parādu piedziņas uzņēmumi. Tagad ir aizliegts traucēt parādnieku, piemēram, darbavietā vai svētku dienās mājās. No parādnieka piedzinējs par savu darbu drīkst iekasēt 17 eiro. Licences izsniedz un tirgu uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
"Neredzu, kāpēc tirgū ir jānāk jaunam spēlētājam. Tirgus ir noregulējies un strādā. Man grūti teikt, kādi ir Tieslietu ministrijas argumenti, kāpēc vajag vēl vienu spēlētāju," saka Patērētāju tiesību centra vadītāja Baiba Vītoliņa.
Savukārt TM valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina argumentē: "Mēs uz šo jautājumu neskatāmies kā uz tirgus kropļošanu, bet gan kā uz tirgus attīstību. Un otrs - tirgus paplašināšanu. Jo mēs nevienā brīdī neiesim teikt, ka primāri ārpus tiesas piedziņā jums jādodas pie tiesu izpildītājiem."
Tieslietu ministra Rasnača Saeimā iesniegto priekšlikumu anotācijā rakstīts, kāpēc tie nepieciešami un tur ministrs bijis pietiekami atklāts. Pārfrāzējot tajā teikto - tiesu izpildītājiem būtu jāpalielina ienākumi, jo, ņemot vērā viņu atbildību, tie ir nepietiekami.
Krīzes laikā tiesu izpildītājiem bija daudz darba, tika gūti procenti no parādniekiem atsavināto nekustamo īpašumu pārdošanas un daža laba tiesu izpildītāja gada ienākumi pat sasniedz miljonu. Patlaban visā Latvijā strādājošiem 113 tiesu izpildītājiem lietu ir mazāk, bet VID datu bāzē iesniegtās amatpersonu deklarācijas rāda, ka ienākumi nav pieticīgi. Šonedēļ saistībā ar īrnieku izlikšanu Uzvaras bulvāra namā preses uzmanību izpelnījušais Andris Sladzs uzrādījis, ka pagājušajā gadā no saimnieciskās darbības un komercdarbības nopelnījis 256 265 eiro. Viņam ir izdevies arī iekrāt 200 384 eiro.
Sladzam pieder nekustamie īpašumi - četri zemesgabali un trīs dzīvokļi, trīs automašīnas un viens mopēds.
Mediji savulaik ziņoja par tiesu izpildītāju Rolandu Veinbergu, kurš uz neesoša parāda pamata tomēr sāka izpildu lietu par vairāk nekā miljonu eiro. Veinbergs pērn nopelnījis 163 860 eiro. Viņš uzkrājis 50 000 eiro. Veinbergam pieder 18 zemesgabali. Viņa rīcībā ir četri smalki braucamie un viens motocikls. Tiesa, Veinbergs uzrādījis arī lielas parādsaistības - 278 841 eiro.
Tieslietu ministrija turpinās diskusijas, kā tiesu izpildītājiem ļaut piedzīt parādus. Lai arī solījumos izskan, ka valsts amatpersonu statusa priekšrocības netiks izmantotas, tikai bailes no tiesu izpildītāja darbībām varētu atslogot tiesas, kā to cer ministrija. KNAB turpina grozījumiem iebilst, jo vairāk saredz tiesu izpildītāju korupcijas riskus nekā sabiedrības ieguvumus.
Savukārt Jurča atzīmē, ka tiesu izpildītājiem ir labs lobijs viņu profesionālās organizācijas izskatā. "Viņi ļoti aktīvi lobē savu biedru intereses, un acīmredzot, gadu gaitā viņiem izveidojusies laba sadarbība ar Tieslietu ministriju. Un rezultāts ir tāds, kāds tas ir. Tieslietu ministrijai vajadzētu ieņemt neitrālāku pozīciju un skatīties uz šo jautājumu no abām pusēm - gan kreditoru interesēm, gan parādnieku interesēm."