Pļaviņu HES saražojusi elektrību, lai nodrošinātu Latviju 10 gadus
Pļaviņu hidroelektrostacija (HES) 50 pastāvēšanas gados saražojusi tik daudz elektrības, lai nodrošinātu Latvijas pieprasījumu desmit gadus, aģentūru LETA informēja AS "Latvenergo".
Pļaviņu HES turbīnas pirmo reizi tika iedarbinātas 1965.gada decembrī, un 50 darbības gados tā kopumā saražojusi 76 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas. Ar šo enerģijas apjomu pie vidējā gada patēriņa valstī - 7,35 TWh - tā varētu nodrošināt Latvijas pieprasījumu desmit gadus.
Savukārt šā elektroenerģijas daudzuma saražošanai stacija 50 gados ir izlietojusi 930 kubikkilometru lielu ūdens apjomu, kas līdzinās aptuveni diviem Baltijas jūras Rīgas jūras līča tilpumiem vai 2274 Rāznas ezeriem.
"Latvenergo" uzsver, ka Latvijas energosistēmā Pļaviņu HES ir ļoti būtiska nozīme, jo tā ir Latvijā lielākā elektroenerģijas ražotne, kuras uzstādītā jauda atbilst vidējam elektroenerģijas patēriņam Latvijā. Strādājot palu laikā, stacija var nodrošināt visas Latvijas elektroenerģijas patēriņu diennaktī. Pavasara palu laikā stacija ne tikai strādā ar pilnu jaudu, bet arī piedāvā iespaidīgu skatu tās apmeklētājiem - atverot aizvarus, pāri pārgāznēm gāžas milzu ūdenskritums.
Pļaviņu HES 50 gadu laikā regulāri ir notikusi modernizācija, un arī pašlaik stacijā notiek rekonstrukcija, kurai noslēdzoties 2017.gadā stacijas jauda no līdzšinējiem 894 megavatiem (MW) pieaugs līdz 912 MW. Tādējādi hidroagregātu kalpošanas laiks tiks pagarināts par vismaz 30 gadiem un par 40% tiks samazinātas to uzturēšanas izmaksas.
Baltijas valstu mērogā Pļaviņu HES ir nozīmīga loma energosistēmas stabilitātei gadījumā, ja notiek neplānota bāzes staciju atslēgšanās vai avārija - tā nodrošina visas Baltijas valstu energosistēmas avārijas rezerves. Stacija strādā vienotā 330 kilovoltu augstsprieguma līniju energosistēmā ar Igauniju, Lietuvu un Krieviju. Pļaviņu HES konkurē ar citām elektroenerģiju ģenerējošām stacijām "Nord Pool" biržā.
Pļaviņu HES būtiski atšķiras no līdzīgas jaudas elektrostacijām, jo tā ir kompakta, ūdens pārgāznes un ražošanas telpas apvienotas vienotā blokā, kurā turklāt ierīkots autotransportam paredzēts tunelis - vienīgais Latvijā.