Latvija jau tuvākajā laikā sagaida konkrētus Francijas puses lūgumus atbalstam cīņā pret terorismu, šodien Francijas vēstniekam Latvijā Stefanam Viskonti apliecināja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
Bergmanis tikās ar Viskonti un militāro atašeju pulkvežleitnantu Alenu Mulia. Sarunas dalībnieki pārrunāja drošības aktualitātes pasaulē un jaunos drošības izaicinājumus pēc traģiskajiem notikumiem Parīzē 13.novembrī, aģentūru LETA informēja Bergmaņa padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Līga Krapāne.
Sākot sarunu, ministrs izteica visdziļāko līdzjūtību franču tautai saistībā ar teroraktiem Parīzē, kategoriski nosodot terorismu un vardarbību.
"Mums visiem ir jārīkojas kopīgi, lai cīnītos pret terorismu un vardarbību", uzsvēris Bergmanis un apliecinājis, ka Latvija šobrīd apsver iespēju nosūtīt uz Irāku savus militāros instruktorus, lai palīdzētu apmācības procesā Irākas bruņotajiem spēkiem.
Vienlaikus ministrs piebilda, ka Latvija jau tuvākajā laikā sagaida konkrētus Francijas puses lūgumus atbalstam saskaņā ar Lisabonas līguma 42.panta iedarbināšanu.
Francijas vēstnieks izteica pateicību Latvijas tautai par stingro atbalstu un vienoto pozīciju attieksmē pret Parīzes notikumiem, uzsverot, ka cilvēku atsaucība ir bijusi apbrīnojami liela neatkarīgi no tautības vai vecuma.
Tāpat ministrs pateicās Francijai par iesaisti patrulēšanā NATO gaisa telpā virs Baltijas un sniegto lielo atbalstu Latvijas prezidentūras EP laikā. Abas puses pārrunāja turpmāko Latvijas un Francijas sadarbību aizsardzības jomā, tostarp dalību kopīgās militārajās mācībās un misijās, tostarp Āfrikas kontinentā.
Jau vēstīts, ka Francija otrdien lūgusi pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis sniegt atbalstu tās militārajām operācijām ārvalstīs un palīdzēt tās cīņā ar teroristisko grupējumu "Islāma valsts" (ISIL) Sīrijā un Irākā.
"Francija nevar viena pati rīkoties šādu draudu apstākļos," norādīja aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns. Viņš piesauca ES līguma 42-7.pantu, kurš paredz dalībvalstu solidaritāti ārēja uzbrukuma gadījumā.
Šī ir pirmā reize, kad kāda no ES dalībvalstīm pieprasījusi iedarbināt ES līguma 42-7.pantu, kurš tiek pielīdzināts slavenajam NATO līguma 5.pantam.