Diskutējot par pieteiktajiem 19 lūgumiem tiesai tā sauktajā Lemberga prāvā, aizstāvības puse ar spilgtiem izteiksmes līdzekļiem atklāja iemeslus, kāpēc prokuratūra tik sīvi pretojas tam, lai lietai tiktu pievienoti visi nepieciešamie dokumenti un liecības, kā arī novērsti citi trūkumi prokuroru sagatavotajā apsūdzībā un krimināllietas materiālos.
Tiesas lēmums apmierināt apsūdzēto lūgumus nozīmētu pilnīgu apsūdzības krahu un kaunpilnu izgāšanos. Tas atklātu, kā šī krimināllieta ir safabricēta, izmantojot civilstrīdus bijušo biznesa partneru un draugu starpā. Tas nozīmētu, ka prokuratūra cietusi neveiksmi mēģinājumos spriest tiesu nevis tiesas zālē, bet gan prokuroru kabinetos Kalpaka bulvārī. Šādas un līdzīgas tēzes skanēja trešdien tiesas sēdes otrajā daļā.
"Apsūdzība kā no uguns baidās tiesu iepazīstināt ar visiem krimināllietas materiāliem," norādīja Aivars Lembergs. Viņš tiesu aicināja izprast konflikta būtību – to, ka tas ir strīds starp biznesa partneriem. Piemēram, laikā, kad, pēc apsūdzības domām, A. Lembergs izspiedis akcijas no Aināra Gulbja, patiesībā abu biznesa partneru ģimenes draudzīgi kopā atpūtušās Karību salās. Tiesa konflikta būtību sapratīs, ja tai tiks dota iespēja iepazīties ar visiem krimināllietā savāktajiem materiāliem, ieskaitot sākotnējās A. Gulbja liecības, uzsvēra Ventspils mērs. Redzot visas A. Gulbja liecības, varēs redzēt, kā tās "evolucionējušas", līdz viņš nonācis pie secinājuma, ka no viņa ir izspiestas kādu uzņēmumu kapitāla daļas. Tieši tāpēc prokuratūra izdomā visādas atrunas, lai šīs liecības neatklātu nedz apsūdzētajiem, nedz tiesai. Kā pierādījumu sacītajam A. Lembergs minēja prokurora Anda Mežsarga vēstuli, kurā atteikts pildīt tiesas lēmumu par materiālu un sākotnējo liecību izsniegšanu, un šajā vēstulē ietvertos argumentus.
Viņš vērsa tiesas uzmanību uz prokuroru izmantoto apsūdzības radīšanas metodi, kas izsecināma no krimināllietas materiāliem – vispirms tiek rakstīta apsūdzība un tad tai piemeklētas nepieciešamās liecības. "Tā var fabricēt jebkuru apsūdzību," norādīja A. Lembergs.
Runājot par faktu, ka prokurori par cietušo atzinuši A. Gulbi, kaut gan viņam nav piederējušas tās kompānijas, kuru kapitāla daļas un akcijas A. Lembergs it kā izspieda pirms 15 gadiem, Ventspils mērs teica: "Ja apsūdzība liktu eksāmenu komerctiesībās, tad tā noteikti to nenoliktu, jo jauc juridisku personu ar fizisku personu." Kā piemēru nekompetencei viņš minēja apsūdzībā norādīto juridisko personu SWH Riga Zurich, no kuras, kā izriet no lietas materiāliem, spiests kukulis, taču par cietušo atzīta nevis šī juridiskā persona, bet gan fiziska persona A. Gulbis.
Šajā sakarā pat tiesnešu sejās smaidu izraisīja A. Lemberga atklātais prokuratūras darba absurds. Proti, tā kā no krimināllietas materiāliem izriet, ka arī A. Lembergam savulaik piederējušas SWH Riga Zurich akcijas, pēc prokuratūras loģikas iznāk, ka Ventspils mērs šīs akcijas ir izspiedis pats no sevis.
Par to, kāpēc A. Gulbis tik dīvainā kārtā kļuvis par cietušo, tiesas zālē izskanēja vairākas norādes. Tika pausts viedoklis, ka tas ir bijis prokurors, kurš uzstājis, ka A. Gulbim jākļūst par cietušo. A. Gulbis pēc īsa pārdomu brīža arī piekritis, jo sapratis, ka tādā veidā var revanšēties A. Lembergam.
Savukārt advokāts Aldis Alliks norādīja, ka 1993. gadā no A. Gulbja neviens neko izspiest patiesībā nevarēja, jo uzņēmējs tobrīd bija viens no visvarenākajiem vīriem Latvijā. A. Alliks solīja aicināt uz tiesu vairākus lieciniekus, kas pastāstīs, kāds patiesībā "bubulis" tobrīd bija A. Gulbis ar visu savu apsardzes svītu.
Pēc A. Lemberga domām, ja tiesa apmierinātu lūgumu atcelt A. Gulbim cietušā statusu, "tad nekas slikts nenotiks, tikai sagrūs apsūdzība. Bet, ja kādam tas nav labi, tad tiesa šo lūgumu neapmierinās". Viņš norādīja, ka "tiesa ir ievilkta plašā biznesa partneru konfliktā un šādi strīdi izskatāmi civiltiesiskā kārtībā. Tomēr izrādās, ka vienam otram ir iespējas šajos strīdos iesaistīt arī citas institūcijas". Tāpat viņš vērsa tiesas uzmanību uz to, ka daudzi dokumenti krimināllietā ir viltoti.
Advokāts Māris Mezītis norādīja, ka tiesa šobrīd patiesībā spiesta risināt prokuratūras problēmas. Nekas neliedza miljonāriem vienam par otru iesniegumus prokuratūrā rakstīt 1993. vai 1995. gadā – tad miljonāru liecības būtu saprotamas. Tā vietā prokuratūra visus šos gadus neko nav darījusi, un tagad, kad lieta nonākusi tiesā un tiek prasītas sākotnējās miljonāru liecības un citi materiāli, prokuratūra "stāsta Vīnes meža stāstus". M. Mezītis aicināja nespēlēt teātri un spriest tiesu nevis Kalpaka bulvārī prokuratūras kabinetos, bet gan tiesas zālē.
Visi apsūdzētie un viņu aizstāvji norādīja, ka lūgumu apmierināšana ir ļoti būtiska, lai lieta tiktu iztiesāta taisnīgi.