Bēgļu uzņemšanas problēmu risināšanā nopietni jāsāk apsvērt iespēju pārdalīt naudu no Eiropas Savienības (ES) fondu programmām, jo ir skaidrs, ka ar bēgļu uzņemšanu saistītos jautājumus - izmitināšanu, izglītošanu, iekļaušanu darba tirgū - nevarēs finansēt no valsts budžeta, uzskata ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ministre intervijā aģentūrai LETA stāsta, ka Ekonomikas ministrija (EM) aktīvi piedalās bēgļu jautājumu darba grupā un kopā ar citām ministrijām meklē risinājumus ar bēgļu uzņemšanu saistītiem jautājumiem.
Līdz šim bēgļu uzņemšanas jautājuma risināšanā EM savas kompetences ietvaros ir apzinājusi pašvaldības, lai noskaidrotu mājokļu pieejamību, un sapratusi, ka pašvaldības nevar apsolīt daudz brīvu mājokļu, ko piedāvāt iespējamiem bēgļiem.
"Esam apzinājuši dažādu organizāciju viedokli, lai noskaidrotu, kas tām ir svarīgi, domājot par Latvijas jauno iedzīvotāju iesaistīšanu darba tirgū. Dažas tendences jau ir redzamas. Pirmkārt, uzņēmēju organizācijas norāda, ka bēgļiem būs nepieciešamas valsts valodas zināšanas. Līdz ar to viņiem jau savlaicīgi būs jāmācās latviešu valoda, lai varētu iesaistīties darba tirgū. Otrkārt, dažādas nozares norāda uz specifikām prasmēm, kas liek domāt par īpašas mūžizglītības programmas izveidi," sacīja Reizniece-Ozola.
Tā kā visām šīm vajadzībām būs vajadzīgi resursi, ministre atzīst, ka Latvijai jāsāk domāt par kādas Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmas pārvērtēšanu, lai konkrētās programmas naudu varētu pārdalīt to problēmu risināšanai, kas būs saistītas ar bēgļu uzņemšanu un integrēšanu. "Latvijai proaktīvi vajadzētu ES piedāvāt pārdalīt naudu, lai nebūtu jāapgrūtina valsts budžets," uzsvēra ekonomikas ministre.
"Zināms, ka katram bēglim ir plānots finansējums, bet man šķiet, ka nepietiks ar katram bēglim atvēlētajiem 6500 eiro, lai risinātu problēmas. Jau tagad nav skaidrs, kur bēgļus izvietot, jo Mucenieku kapacitāte nav pietiekama, un Iekšlietu ministrija skaidri teikusi, ka būs nepieciešamas papildu telpas. Tāpat būs nepieciešams finansējums bēgļu dienas naudai. Savukārt, kad personai būs piešķirts bēgļa statuss, būs svarīgi, lai jau no pirmajām dienām persona tiek iesaistīta darba tirgū, piemēram, līdzīgā programmā, kāda savulaik bija tā dēvētā simtlatnieku programma. Diez vai šīs lietas varēs finansēt no valsts budžeta, tāpēc ir jāsāk domāt par ES fondu pārdali," uzskata Reizniece-Ozola.
Viņa neminēja, kurās programmās naudu varētu atrast, taču ieteica izvērtēt tās ES fondu programmas, kurās līdzekļus var atrast.
"Lai nodrošinātu bēgļu labāku integrāciju, ir jāsaprot, kā mēs viņus varēsim padarīt par uzticamiem Latvijas iedzīvotājiem, kas novērtē to, ka viņi dzīvo Latvijā. Tāpēc arī rosināju likt akcentu uz ģimenēm ar bērniem, jo svarīgākais ir integrēt bērnus. Bērni ir kā atvērta grāmata, viņu viedokli var veidot ar pozitīvām sajūtām. Ja bērniem patiks Latvija, domāju, ka valsts iepatiksies arī viņu vecākiem," norādīja Reizniece-Ozola.
LETA jau ziņoja, ka nolūkā ieviest Latvijas apstākļiem piemērotu sistēmu patvēruma meklētāju uzņemšanai, kā arī bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušo personu integrācijai Latvijā, tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa.
Līdz 29.septembrim darba grupai būs jāsagatavo ziņojums par Latvijas apstākļiem piemērotu sistēmu patvēruma meklētāju uzņemšanai.
Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padome šonedēļ vienojās par 120 000 personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanu divu gadu laikā. Šajā padomē netika lemts par pastāvīga mehānisma jeb kvotu ieviešanu.
Saskaņā ar padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kurai nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.