Šobrīd ir sāktas ekspertu sarunas par iespējamo Baltijas valstu kopīgo pretgaisa aizsardzības sistēmas iepirkumu, kas pozitīva lēmuma gadījumā ilgtermiņā sekmētu Latvijas un Baltijas valstu militāro aizsardzības spēju stiprināšanu.
Šodien Lietuvā Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), tiekoties ar Lietuvas aizsardzības ministru Jozu Oleku, novērtēja līdzšinējo sadarbību un uzsvēra, ka tā sekmē reģionālo un starptautisko drošību, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.
Ministri izteica abpusēju gandarījumu, ka ir uzsāktas ekspertu sarunas par iespējamo Baltijas valstu kopīgo pretgaisa aizsardzības sistēmas iepirkumu, kas pozitīva lēmuma gadījumā ilgtermiņā sekmētu Latvijas un Baltijas valstu militāro aizsardzības spēju stiprināšanu.
Esošā drošības situācija prasa kolektīvus risinājumus. Baltijas valstīm jāturpina līdzšinējā sadarbība, kā arī nepieciešams turpināt darbu pie sadarbības stiprināšanas ar citām NATO dalībvalstīm, lai kopīgiem spēkiem sekmētu starptautisko drošību, uzsvēra Bergmanis.
Diskutējot par Baltijas valstu projektiem un sadarbības nākotni, aizsardzības ministrs uzsvēra, ka svarīgi operatīvi apmainīties ar informāciju un savstarpēji koordinēt nacionālos aizsardzības plānus, tādējādi iespējams panākt lielāku vienotību valstu starpā, sekmīgi īstenot uzsāktos projektus, kā arī sekmīgu atturēšanu.
Ministri bija vienisprātis, ka šā brīža drošības situācijā būtiski palielināt valstu aizsardzības budžetus. Bergmanis atklāja, ka viena no viņa darbības prioritātēm ir pakāpeniski palielināt aizsardzības budžetu, lai jau līdz 2018.gadam tas sasniegtu 2% no iekšzemes kopprodukta.
Aizsardzības ministri uzsvēra, ka Baltijas valstu drošību veicina to sadarbība ar Poliju.
Ministri vienojās, ka nepieciešams turpināt sniegt dažāda veida atbalstu Ukrainai, tostarp atbalstu instruktoru apmācībā, finansiālo palīdzību, kā arī padomus bruņoto spēku restrukturizācijā. "Baltijas valstis, attīstot savus bruņotos spēkus vairāk nekā 20 gadu garumā, ir uzkrājušas bagātīgu pieredzi, kas ir noderīga Ukrainai, restrukturizējot savus bruņotos spēkus," uzsvēra Bergmanis.
Jau ziņots, ka šobrīd Latvija ir sniegusi Ukrainai finansiālu atbalstu 50 000 eiro apmērā NATO Trasta fonda ietvaros, kā arī sniedz cita veida atbalstu, tostarp medicīnisko un rehabilitācijas palīdzību 25 ukraiņu karavīriem, apņēmusies apmaksāt studijas Baltijas Aizsardzības koledžā vienam Ukrainas virsniekam, kas sāks studijas nākamā gada augustā. Tāpat plānots sniegt praktiskas apmācības militārajiem psihologiem Ukrainā.