Lai arī kopumā ogu raža šogad izskatās samērā labi, tomēr salnu dēļ, piemēram, ar ķiršiem nav spīdoša situācija, aģentūrai LETA atzina Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja un krūmmelleņu audzētāja Māra Rudzāte.
Tāpat to ietekmē aukstā laika ziedēšanas periods.
Savukārt, piemēram, zemeņu un melleņu raža ir pagājušā gada līmenī. "Ar mellenēm šogad ir pat nedaudz labāk, jo tās ir arī Vidzemē. Upenes, jāņogas un ērkšķogas arī ir, bet nepietiekošo stādījumu platības dēļ šo ogu trūkst pārstrādei," stāstīja Rudzāte.
Pēc Augļkopju asociācijas datiem, Latvijā ogulāju kopējā platība ir vairāk nekā 1936 hektāri. Pirmajā vietā pēc aizņemtās platības ir upenes - 542 hektāri, nākamās ir zemenes - 342 hektāri. Pārējie ogulāju stādījumi - avenes 228 hektāri, mellenes - 141 hektārs, dzērvenes - 103,6 hektāri, jāņogas - 69 hektāri, krūmcidonijas - 65 hektāri, kazenes - pieci hektāri un ērkšķogas - 1,5 hektāri. Pārējie ogulāji aizņem 440 hektārus, tomēr audzētāji nav uzrādījuši tajos audzējamo kultūru.
Tāpat Latvijā ir vairāk nekā 7000 hektāru komercdārzu. Līdera pozīcijā ir ābeļdārzi ar 1777 hektāru platību. Mazāku platību aizņem citi augļu koki - bumbieres - 140 hektārus, ķirši - 102 hektārus, plūmes - 105 hektārus.