EK viceprezidents norāda, kā attīstīt uzņēmumus Latvijā

© eunews.it

Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents darbavietu, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas jautājumos Jirki Katainens norāda, ka Latvijai ir trīs labas investīciju iespējas, kā veicināt mazo un vidējo uzņēmēju attīstību, tādējādi arī radot jaunas darbvietas.

Pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) Katainens sarunā ar žurnālistiem kā pirmo iespēju minēja Latvijā dibinātās Attīstības finanšu institūcijas piedāvāto iespēju izmantošanu. Otra iespēja esot riska finansējuma aizņemšanās pa tiešo no Eiropas Investīciju bankas, nesaskaņojot to ar valsts iestādēm.

Savukārt trešā iespēja esot izveidot nacionāla līmeņa investīciju platformu, lai tādējādi piesaistītu Eiropas Stratēģiskā investīciju fonda finansējumu, ko pēc tam iespējams izdalīt sīkāk katram projektam.

Amatpersonas šodien runājušas arī par Eiropas Stratēģiskā investīciju fonda izveidi, un Katainens apsveicis Latviju, ka tās prezidentūras laikā ir izdevies panākt vienošanos par fonda izveidi. "Panākt vienošanos par šī investīciju fonda izveidi un panākt plāna apstiprināšanu - tas nebija vienkārši," atzina komisārs.

Arī Straujuma uzsvēra, ka šis ir liels panākums, ko izdevies īstenot Latvijas prezidentūras laikā, un amatpersonas viena otru apsveikušas ar to. "Panākt politisko piekrišanu no Eiropas Parlamenta - tas ir ļoti ātrs laiks. Mēs varam būt apmierināti ar darbu, kuru izdarīja EK Katainena kunga vadībā un Latvijas prezidentūra," atzina Straujuma.

Jau ziņots, ka politisku vienošanos par regulu investīciju finansējuma mobilizēšanai Eiropas Savienības (ES) likumdevēji panāca 28.maijā jeb tikai četrarpus mēnešus pēc tam, kad EK pieņēma tiesību akta priekšlikumu par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF). Plānots, ka ECOFIN padomē jūnijā regulu apstiprinās finanšu ministri, pēc tam gaidāms arī Eiropas Parlamenta plenārsēdes balsojums. Tādējādi ESIF varēs sākt darbu septembrī, kā tas plānots.

ESIF veidos garantijas 16 miljardu eiro apmērā no ES budžeta un piecu miljardu eiro apjomā no Eiropas Investīciju bankas (EIB).

Iecerēts, ka no kopējā plāna apjoma aptuveni 240 miljardi eiro tiks ieguldīti ilgtermiņa investīcijās un 75 miljardi eiro - mazos un vidējos uzņēmumos. Plānots atbalstīt ilgtermiņa projektus šādās nozarēs: transporta infrastruktūra, enerģētikas infrastruktūra, atjaunojamā enerģija, platjoslas infrastruktūra, energoefektivitāte, pētniecība, inovācijas, izglītība, arī ilgtermiņa investīciju fondi. Savukārt mazo un vidējo uzņēmumu jomā ESIF kalpos kā kredītu nodrošinājums jaunām Eiropas Investīciju fonda aktivitātēm un tādiem produktiem kā riska kapitāls, garantijas, finansējums izaugsmei, lai sadarbībā ar citiem investoriem mazo un vidējo uzņēmumu segmentā varētu, piemēram, izsniegt mikroaizdevumu vai nodrošināt pašu kapitālu iesācējuzņēmumiem.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais