No šodienas līdz 24.maijam oficiāli jāizvirza Valsts prezidenta amata kandidatūras, informēja Saeimas Preses dienestā.
Pagaidām plānots izvirzīt četrus Valsts prezidenta amata kandidātu - aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS), tiesību ekspertu Egilu Levitu, parlamentārieti Sergeju Dolgopolovu (S), kā arī deputātu Mārtiņu Bondaru (LRA).
Vējoni izvirzīs Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un plāno atbalstīt arī daļa "Vienotības" deputātu, Levitu - nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) kopā ar atsevišķiem "Vienotības" un "No sirds Latvijai" (NSL) deputātiem, Dolgopolovu - "Saskaņa", bet Bondaru - Latvijas Reģionu apvienība (LRA).
Vējoņa kandidatūru oficiāli varētu izvirzīt ceturtdien, bet Levita kandidatūru - piektdien. "Saskaņas" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins norādīja, ka Dolgopolova izvirzīšanai visi nepieciešamie dokumenti sagatavoti, taču precīzu oficiālās izvirzīšanas dienu viņš nevarēja nosaukt. Arī LRA pagaidām precīzu sava kandidāta izvirzīšana dienu nenosauc.
Iepriekš arī NSL kopsapulce bija vienojusies Valsts prezidenta amatam virzīt deputātu Gunāru Kūtri. Tomēr Kūtris esot nolēmis nekandidēt, tāpēc NSL nevirzīs savu kandidātu, kā arī neatbalstīs nevienu citu.
Saeimas ārkārtas sēde, kurā tiks vēlēts nākamais Valsts prezidents, notiks 3.jūnijā plkst.10.
Kā ziņots, sākotnēji koalīcija plānoja vienoties par vienu kandidātu Valsts prezidenta amatam, taču tas neizdevās. Vispirms ZZS Valsts prezidenta amatam vienojās virzīt Vējoni. Atbalstu viņa kandidatūrai sākotnēji pauda arī "Vienotība".
Savukārt VL-TB/LNNK tomēr vienojās Valsts prezidenta amatam pieteikt Levita kandidatūru, aicinot arī citus parlamenta deputātus pievienoties viņa izvirzīšanai. Pēc nacionālās apvienības lēmuma par Levitu "Vienotības" frakcijai būs brīvais balsojums par kādu no šiem diviem kandidātiem - Levitu vai Vējoni.
Gan atsevišķi politiķi, gan politisko procesu vērotāji pauda šaubas, ka, valdību veidojošajai koalīcijai nespējot vienoties par vienu kandidātu, Valsts prezidentu varētu ievēlēt pirmajā vēlēšanu kārtā.
Pēc atsevišķu politiķu domām, ticamāks scenārijs būtu ievēlēt prezidentu otrajā kārtā, piesaistot opozīcijas balsis. Tiek pieļauts, ka viens no iespējamajiem kandidātiem otrajā vēlēšanu kārtā varētu būt Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš vai kāds no kandidātiem, kas vēl nav publiski minēts.
Valsts prezidenta amata kandidātu izraudzīšanas procesu un prezidenta ievēlēšanu politiķi arvien vairāk saista arī ar valdošās koalīcijas partiju cīņu par ietekmi valdībā. Neoficiālajās sarunās politiķi atzīst, ka šī ir "plašāka spēle", proti, tajā iesaistīts krietni lielāks jautājumu loks, nevis tikai cīņa par sava kandidāta ievēlēšanu augstajā amatā.