Latvija sāk piecu kosmosa projektu īstenošanu
Atrisinoties divus gadus ilgušajām neskaidrībām ap valsts dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA), Latvija sākusi piecu kosmosa projektu īstenošanu, aģentūru LETA informēja Vides risinājumu institūta (VRI) pārstāve Guna Dātava.
Viņa stāstīja, ka projekti aptver tādas tēmas kā nākotnes satelītu datu simulācija un pielietojuma iespējas, satelītu būves mācību programmas izveide, aizsargmateriālu izgatavošana nesējraķetēm un bērnu un jauniešu izpratnes veicināšana par kosmosa tehnoloģijām un industriju.
Projektu īstenošanu latviešiem nācās gaidīt gandrīz divus gadus. Jau 2013.gadā EKA eksperti bija atzinīgi novērtējuši desmit no 33 iesniegtajiem Latvijas kosmosa projektiem. Tomēr, tā kā Latvija nebija samaksājusi dalības naudu kosmosa aģentūrā, projektus nācās uz laiku iesaldēt. Šogad, līdz ar sadarbības līguma noslēgšanu ar EKA un pirmo Latvijas dalības naudas iemaksu kosmosa aģentūrā, sākti pieci no apstiprinātajiem projektiem.
Visaugstākos EKA ekspertu novērtējumus bija saņēmuši divi VRI projekti, kuru aktīva realizēšana noris no šā gada 1.maija. Projektu ietvaros VRI zinātnieki un inženieri, pielietojot lidmašīnā iemontētas attālās izpētes sensoru tehnoloģijas, simulēs EKA nākotnes satelītu "Sentinel-2" un "Sentinel-3" datus.
Kā stāstīja Dātava, EKA ekspertu uzmanību piesaistījis fakts, ka VRI strādā ar unikālu sensoru sistēmu kopumu, kas Latvijai vienīgajai no Eiropas valstīm jau šobrīd ļauj simulēt satelītu datus, kurus EKA varēs iegūt tikai pēc pāris gadiem.
Kā norāda VRI vadītāja Inese Suija-Markova, satelīta datu simulēšanas rezultātā tiks analizēta informācija par lauksaimniecības zemju izmantošanas un apsaimniekošanas praksi un dinamiku, Baltijas jūras ūdens kvalitāti, zālāju produktivitāti, tādu invazīvo sugu kā latvāņu izplatību, meža resursu apjomu, pieauguma dinamiku un vitalitāti, plūdu draudiem, mitrāju teritorijām un degradētajām ekosistēmām, kā arī dažādu ekosistēmu bioloģisko daudzveidību.
Zemes pārklājuma informācija ir svarīgs ikdienas darbarīks tādām institūcijām kā Lauku atbalsta dienests, Zemkopības ministrija, Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un citām ar dabas resursu apsaimniekošanu saistītām organizācijām.
Kā uzsver Markova, kosmosa projektu realizēšana ir ekskluzīva iespēja audzēt Latvijas uzņēmumu un zinātnisko institūtu konkurētspēju. "Mēs esam pārliecināti, ka Latvija var kļūt par nozīmīgu spēlētāju Eiropas un pasaules kosmosa industrijā. Līdz ar iestāšanos EKA varēsim veidot starptautisku sadarbību ar ievērojamiem kosmosa nozares spēlētājiem, piesaistīt talantīgus zinātniekus un speciālistus Latvijai, kā arī nodrošināt pienācīgus apstākļus jaunajiem Latvijas zinātniekiem," norāda Suija-Markova.
LETA jau ziņoja, ka pēc vairākām jautājuma skatīšanas atlikšanām valdība 27.janvārī konceptuāli atbalstīja Latvijas turpmāko dalību EKA Eiropas Sadarbības valsts statusā. 17.februārī tika pieņemts lēmums 1,38 miljonus eiro lielo dalības maksu organizācijā 2015.gadam segt no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta līdzekļiem, savukārt nākamā gada dalības izmaksas tiks segtas no "Expo Milano" projektam piešķirto valsts budžeta līdzekļu atlikuma.