Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam tiesvedības procesi ar bijušajiem un esošajiem darbiniekiem, pēc paša teiktā, aizņem tikai 1% no darba.
Streļčenoks šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijā ziņoja par KNAB darbības rezultātiem pagājušajā gadā. Deputāti viņu iztaujāja arī par birojā valdošajām domstarpībām un KNAB vēršanos Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) ar sūdzību par sabiedriskajiem medijiem par tendenciozitāti un mīta kultivēšanu, ka birojā pastāv konflikts.
Streļčenoks norādīja, ka KNAB vienmēr sabiedrībai sniedzot informāciju visdažādākajos veidos. KNAB novērojis tendenci, ka par dažādiem jautājumiem, īpaši, kas attiecas uz biroja tiesāšanos, ažiotāža pasniegta tāda, ka KNAB teju ir paralizēts, neko nedara un ka biroja iekšienē ir tikai konflikts. Ņemot vērā iepriekšminēto, KNAB kā jebkurš subjekts par šiem jautājumiem vērsis savu uzmanību uzraugošajai institūcijai - NEPLP - un tagad gaidot tās atbildi.
Streļčenokam nav izprotams, kāpēc daži mediji izvēlas informēt par biroja iekšējiem procesiem, taču kad birojs, piemēram, nesen informējis par pagājušā gada darba rezultātiem, daži plašsaziņas līdzekļi neko no tā nav atspoguļojuši.
Premjerministre Laimdota Straujuma (V) šonedēļ Latvijas Radio paziņoja, - ja vērtējums par Streļčenoka darbu būs negatīvs, viņa rosinās valdību vērsties Saeimā ar priekšlikumu atlaist KNAB vadītāju. Ja valdība atbalstīs šādu priekšlikumu, to virzīs uz Saeimu.
"Man tāda sajūta, ka Ministru prezidente grib visvairāk mani novērtēt un, visticamāk, arī atbrīvot no amata. Tas ir tas, ko izjūtu un kas notiek pēdējā gada laikā," šodien parlamenta apakškomisijā uzsvēra Streļčenoks.
Uz apakškomisijas sēdi uzaicinātais sabiedrības par atklātību "Delna" direktors Gundars Jankovs interesējās, vai Streļčenokam kā iestādes vadītājam nav būtiski tiesvedības procesi ar bijušajiem un esošajiem darbiniekiem un vai no tā visa nav iespējams ko mācīties.
Streļčenoks atbildēja, ka viņa galvenais pienākums ir mainīt sabiedrības attieksmi pret korupciju un tiesvedības procesi veidojot tikai 1% no viņa darba.
"Tie man nav nebūtiski, bet tie neveido to darbu, kura dēļ es esmu biroja priekšnieks. Man galvenais ir, lai mēs varētu mainīt sabiedrības attieksmi pret korupciju, lai jaunieši, kuri kļūtu par valsts amatpersonām, būtu godīgāki un viņiem būtu priekšstats par to, ka viņi negrib iesaistīties korupcijas skandālos. Mums galvenais ir apkarot, novērst un kontrolēt partijas. [..] Šis jautājums (tiesāšanās ar darbiniekiem) labākajā gadījumā skar 1% no visa darba. 1%, ne vairāk!" paziņoja KNAB priekšnieks.
Jau ziņots, ka KNAB tiesājas ar vairākiem bijušajiem un esošajiem darbiniekiem, piemēram, bijušo biroja priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi.
Tikmēr Streļčenoka darba novērtējumu nevalstisko organizāciju sektors premjerministrei Laimdotai Straujumai (V) iesniegs 20.martā.
Pašlaik pie KNAB vadītāja novērtēšanas strādā sabiedrība par atklātību "Delna", sabiedriskās politikas centrs "Providus", Latvijas Juristu apvienība, kā arī KNAB arodbiedrība.
Streļčenoka darbības novērtēšanā īstenos tā saukto 360 grādu novērtējumu, kas ieviests valsts pārvaldē. Tas nozīmē, ka viedoklis par KNAB priekšnieka darbību tiks lūgts sabiedriskajām organizācijām, kas saistītas ar šo iestādi. Pēc tam tiks izveidota ekspertu vērtēšanas komisija. Streļčenoks gan lūdza premjerministri neīstenot viņa novērtēšanu, tomēr Straujuma savu lēmumu nemainīja.
Par savu lēmumu veidot izvērtēšanas komisiju Straujuma paziņoja šogad 5.janvārī pēc tikšanās ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. Skaidrojot šādu lēmumu, viņa uzsvēra, ka KNAB iesaistīšanās vairākos tiesvedības procesos nav uzskatāma par labas pārvaldības praksi, turklāt ir pagājis jau vairāk nekā gads kopš iepriekšējā novērtējuma veikšanas.