TM rosinās grozījumus likumā, lai goda aizskāruma prasībās izslēgtu mantisko līdzekļu apķīlāšanu

Tieslietu ministrija (TM) tuvākajā laikā varētu rosināt grozījumus Civilprocesa likumā, lai goda un cieņas aizskāruma prasībās tiktu izslēgta atbildētāja naudas līdzekļu apķīlāšana, izmantojot citus prasības nodrošinājuma instrumentus.

Saeimas Juridiskajā komisijā šodien izcēlās spraigas diskusijas par prasības nodrošinājuma institūtu, apskatot konkrēti žurnāla "Ir" izdevēja AS "Cits medijs" un koncerna "Nordic Partners Limited", kurā iekļauti arī "NP Foods" grupas uzņēmumi, kontu apķīlāšanu.

"Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele sēdes laikā pauda, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmums ir tieša represija pret mediju un tas ir bīstams signāls visiem citiem medijiem un tiesu praksei Latvijā. Ločmele atgādināja, ka "Ir" tiesvedība ar maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu nav saimniecisks strīds. Tāpat viņa bilda, ka medijs līdz ar lēmumu par kontu apķīlāšanu jau ir sodīts par to, kur vaina vēl nav pierādīta.

Tikko amatā apstiprinātais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) piekrita, ka diemžēl tiešām pastāv problēmas tiesību normu piemērošanā, norādot, ka apstākļu kopums liecina par normas piemērošanas problēmu, iespējams, pat vienā konkrētā tiesā. "Ir jautājums, vai šādās [cieņas un goda aizskāruma] lietās ir pieļaujami prasības nodrošinājumi, ja ir - tad kāds ir samērīgums," pauda ministrs. Savukārt TM pārstāve Daiga Palčevska minēja, ka ministrijas darba grupā izkristalizējās ideja par zaudējumu nodrošināšanas instrumentu

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) uzsvēra, ka Centra rajona tiesas lēmumā nebija neviena vārda par Satversmes 100.pantu, piebilstot, ka šis nav tipisks civiltiesisks strīds. Arī Bērziņš tam piekrita. Čepāne ministrijai jautāja, vai TM vispār darba grupā apsvēra situāciju ar konkrēto mediju, jo ministrija savā atbildes vēstulē Saeimai to vispār nebija vērtējusi. Palčevska atbildēja, ka tika apsvērts šis aspekts, bet darba grupa nenāca klajā ar konkrētiem secinājumiem.

Saeimas Juridiskais birojs Saeimai norādīja, ka pēc būtības grozījumi Civilprocesa likumā saistībā ar prasības nodrošinājumu nav nepieciešami, jo atbildētāja pieteikuma par prasības nodrošināšanas atcelšanu izlemšana citam tiesnesim vai citai tiesu instancei nepamatoti novilcina strīda izskatīšanu pēc būtības. Kopumā birojs secināja, ka tiesu prakse ir ļoti atšķirīga šajā jautājumā un tiesnešiem ir iespēja izvērtēt un piemērot vissaudzējošākos prasības nodrošinājumus konkrētos gadījumos.

Tāpat Juridiskā biroja pārstāve pauda, ka tiesu prakse ir nostiprinājusies arī tā, ka komersantu gadījumā tomēr nebūtu tā labā praksē apķīlāt strādājoša uzņēmuma bankas kontus, lai šādā veidā paralizētu uzņēmumu darbību.

AS "Laima" valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis sēdē izteicās, ka "likumdošanas normu buķete praksē nestrādā". Viņš arī piebilda, ka kontu apķīlāšanas gadījumā, ja uzņēmumam nav laba reputācija un tas nevar dabūt aizņēmumu no bankas, tam draud bankrots. "Maksātnespējas procesa administratori jau trin savus zobenus," bilda Gulbis.

Kopumā "NP Foods" aicina veikt izmaiņas, proti, noteikt, lai atbildētājam ir iespēja atbildēt uz pieteikumu gadījumā, ja tiek prasīts nodrošinājums, kas tieši vai netieši var apdraudēt uzņēmuma darbību, pastāvēšanu, tāpat ir jābūt samērīguma principam, lai nodrošinājums būtu atbilstošs un samērīgs, kā arī gadījumos, ja lēmums par prasības nodrošinājumu tiek pārsūdzēts, svarīgi, lai to skata cita tiesa, tiesnesis, pretējā gadījumā ne visi ir gatavi atzīt iepriekš pieņemtu lēmumu par nepamatotu, nepareizu vai aplamu.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone pauda, ka pastāv grūtības motivēt lēmumus par prasības nodrošinājumiem, tomēr situācija esot ievērojami uzlabojusies. Priekšsēdētāja gan piekrita, ka ar tiesnešiem ir jāstrādā. Tikmēr zvērināts advokāts Agris Bitāns uzdeva retorisku jautājumu par to, kā gan ir iespējams aizstāvēties pret ļaunprātīgām un nepamatotām prasībām, kas tiek iesniegtas tiesās, jo sankciju par ļaunprātību neesot. Izsakoties par prasības nodrošinājuma institūtu, advokāts minēja, ka tas ir jāuzlabo, norādot, ka ir arī virkne nemantisko prasību, kuras būtu jānodrošina.

Lai arī bija izskanējusi ideja par prasības nodrošinājuma institūta atcelšanu cieņas un goda aizskāruma lietās, Bitāns ieteica to pārdomāt, jo arī patiesa informācija spēj aizskart, nosaucot piemēru par kailfoto publicēšanu.

Maksātnespējas procesa administrators Kaspars Novicāns minēja, ka nevajadzētu vispārināt situāciju, jo galvenokārt lietās dominē vieni un tie paši uzvārdi, un pašreiz notiek "šaušana uz zvirbuli ar lielgabalu", jo vajadzētu nodarboties ar konkrētiem pārkāpējiem konkrētās lietās. Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) piedāvāja, ka tādā gadījumā administratoriem pašiem jānosauc šie konkrētie vārdi un uzvārdi, Novicāns gan bilda, ka tos nosauca prese, par ko izpelnījās Seržanta komentāru, ka "prese nosauc, bet to aizklapē".

Čepāne pauda, ka problēmas risinājumam ir divas daļas un vismaz daļā risinājums jāatrod vēl šī parlamenta sasaukuma laikā, atlikušo divu mēnešu laikā veicot neatliekamos grozījumus Civilprocesa likumā. Komisija uz nākamo šim jautājumam veltīto sēdi plāno sanākt pēc divām nedēļām.

Kā ziņots, Centra rajona tiesa, apmierinot maksātnespējas administratora Sprūda pieteikumu, nolēmusi apķīlāt žurnāla "Ir" izdevēja aktīvus 22 979 eiro apmērā. Lēmums pieņemts civillietā, kurā Sprūds vēršas pret "Ir" par 2012.gada septembra publikāciju "Maksātnespējas ķēķis", prasot kompensāciju par goda un cieņas aizskaršanu. Šo tiesas lēmumu asi nosodījusi arī Latvijas Žurnālistu asociācija, mediju nozares pārstāvji un citi.

LETA jau ziņoja, ka patlaban tiesiskā ceļā tiek risināts civiltiesisks strīds starp Daumantu Vītolu un "Menard Port LLC" par kopīpašumā esošajam uzņēmumam "NP Business Centre" nodarīto zaudējumu piedziņu. Tiesvedībā, kurā iesaistīta arī "Laima" un citi "NP Foods" grupas uzņēmumi, prasītāja "MenardPort LLC" vēlas no koncerna "Nordic Partners Limited" piedzīt nodarītos zaudējumus 5,3 miljonu eiro apmērā.

Tagad Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pārsūdzēts lēmums, ar kuru netika atcelts kontu apķīlājums koncernam "Nordic Partners Limited". Savukārt Rīgas apgabaltiesa 26.augustā izskatīs pieteicēja sūdzību par to, ka prasības nodrošinājums apmierināts tikai daļēji.

Koncernā "Nordic Partners Limited" iekļauti arī SIA "NP Foods" grupas uzņēmumi.

Kā ziņots, Vidzemes priekšpilsētas tiesa 20.maijā lēma lūgumu par prasības nodrošinājumu daļēji apmierināt, apķīlājot koncerna uzņēmumu kontus.