LVRTC gatavs ciparu TV apraidei testa režīmā; komercrežīmā piedāvās no 1. februāra

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) ir gandrīz pabeidzis nepieciešamos tehniskos darbus, lai no 2010.gada 1.janvāra sāktu televīzijas apraidi ciparu formātā testa režīmā visā Latvijas teritorijā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja LVRTC sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Līne.

LVTRC jau 1.februārī iecerējis iedarbināt ciparu apraides tīklu komercrežīmā visā Latvijas teritorijā. Līne paskaidroja, ka tīkla iedarbināšana komercrežīmā nozīmē, ka tā darbības kvalitāte un stabilitāte būs tāda, ka ciparu apraides ieviesējs "Lattelecom" varēs par apraidi Latvijā prasīt maksu no raidorganizācijām un no maksas programmu pakešu skatītājiem.

Pilna ciparu TV raidīšanas infrastruktūra - raidošās antenas un to barošanas sistēmas, TV signāla salikšanas sistēmas, raidītāji un signāla apstrādes un monitoringa kompleksi - ir uzstādīti radio un televīzijas stacijās Valmierā, Vitrupē, Cesvainē, Alūksnē, Mālē, Rēzeknē, Dagdā, Daugavpilī, Viesītē, Liepājā, Kuldīgā, Ventspilī un Dundagā. Trijās stacijās vēl jāveic pēdējie darbi - Ēvaržos tiek būvēts masts antenu izvietošanai, bet Embūtē un Lielaucē jāuzstāda aparatūra.

Līdz ar to tie Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir ciparu TV uztveršanai nepieciešamais aprīkojums - dekoders vai televizors ar jau iebūvētu MPEG-4 uztvērēju -, jau Ziemassvētkos testa režīmā varēs sākt skatīties bez maksas pieejamās TV programmas ciparu formātā. Līdz janvāra vidum būs pilnībā pabeigti arī divi tīkli maksas programmu pārraidīšanai, kas būs pieejami Latvijas lielākajās pilsētās.

Savukārt no 3.janvāra LVRTC plāno sākt visaptverošus testus, kā arī lauka intensitātes mērījumus, lai no 1.februāra ciparu TV apraidi Latvijā varētu sākt nodrošināt arī komercrežīmā.

Kā atgādina LVRTC, Latvijā ir sākta pāreja no analogās uz virszemes ciparu TV apraidi, ko valsts uzdevumā realizē "Lattelecom" sadarbībā ar LVRTC, kas ir šī projekta partneris infrastruktūras nodrošināšanā.

"Šo astoņu mēnešu laikā kopš tika noslēgts līgums ar "Lattelecom", LVRTC kā valsts uzņēmums, ievērojot visas sarežģītās iepirkumu procedūras, ir paveicis faktiski neiespējamo - radījis infrastruktūru, ko citas valstis paveikušas vairāku gadu garumā, bet mūsu kaimiņi igauņi - divos gados, kas līdz šim tika uzskatīts par rekordātrumu," norāda LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

LVRTC varēja iekļauties šajos termiņos, jo jau iepriekš uzņēmumā tika veikti nozīmīgi darbi projekta sagatavošanai, piemēram, uzbūvētas maģistrālās radiorelejlīnijas, sagatavoti torņi antenu fīderu sistēmu rekonstrukcijai, atbrīvotas un sagatavotas telpas iekārtu uzstādīšanai, kā arī rekonstruētas staciju elektrobarošanas sistēmas.

Tāpat darbus laikus ļāva pabeigt infrastruktūras piegādātāju precizitāte termiņu izpildē. Pirmo aparatūru un dokumentāciju no piegādātājiem LVRTC saņēma tikai augusta beigās, un tikai pēc tam varēja sākt precizētos projektēšanas un montāžas darbus.

"Tādēļ jebkādi apgalvojumi par to, ka kāds cits uzņēmums būtu varējis šo procesu īstenot lētāk, ātrāk un efektīvāk, ir nepatiesi," uzsvēra LVRTC pārstāve.

No 15.janvāra oficiāli tiks sākta ciparu TV infrastruktūras izveides otrā kārtā, kuras ietvaros tiks īstenota un pabeigta vēl četru tīklu jeb multipleksu izveide.

Pilnībā izveidojot trīs tīklus, kā arī jau iepērkot daļu no nākamajā projekta posmā nepieciešamās infrastruktūras, līdz šim projektā ieguldīti 9,3 miljoni latu. Paredzams, ka LVRTC ciparu TV ieviešanai prognozētās izmaksas būs mazākas, nekā sākotnēji kopumā plānotie 14 miljoni latu, jo krīzes laikā lielu daļu infrastruktūras bija iespējams iepirkt par lētākām cenām.

Salīdzinot ar citu valstu ciparu TV infrastruktūras izmaksām, LVRTC tās esot stipri mazākas. Piemēram, Īrijā, kura teritorijas ziņā ir līdzvērtīga Latvijai, šīs izmaksas tiek plānotas100 miljonu eiro (70 miljonu latu) apmērā trīs ciparu TV tīklu izveidei.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.