Pirms 95 gadiem bojā gāja latviešu tautas varonis Oskars Kalpaks. Pulkvedis krita Atbrīvošanās cīņu gaitā.
Īsais ieraksts vēstures grāmatās vēsta, ka 1919. gada 6. martā Skrundas–Saldus ceļa apkaimē notika kauja starp tā brīža sabiedrotajiem – vācu un latviešu daļām. Bojā gāja vairāki Latvijas armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū arī bataljona komandieris pulkvedis Kalpaks. Pieminot šo traģisko kara epizodi, Latvijas militārā virsvadība – aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube – vakar nolika ziedus pie pulkveža Kalpaka pieminekļa, bet pēcpusdienā devās uz brīvības cīnītāju atceres pasākumu Saldus novada Airītēs, kur par godu 1. latviešu atsevišķā bataljona komandierim izveidots muzejs.
Kā ziņo aģentūra LETA, Kalpaka vārds vakar tika pieminēts arī Kurzemē. Liepājas Ziemeļu kapi bija Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919. gada septembrim, kad viņš tika pārbedīts dzimtas kapos Meirānos pie Madonas. Savukārt 1939. gada 6. martā Liepājas Ziemeļu kapos tika atklāta Kalpaka piemiņas vieta.