Otrdien pie valdības ēkas notikušā piketa par izglītību krievu valodā rīkotāji akciju vērtē kā izdevušos un atkārtotus protestus sola tikai ultimātu un neuzklausīšanas gadījumā. Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs aģentūrai LETA sacīja, ka, plānojot piketu, domājuši, ka uz to varētu ierasties ap 30 cilvēkiem, bet labākajā gadījumā 50 cilvēki, taču, neieguldot nekādus līdzekļus reklāmās, akcija bijusi plašāk apmeklēta.
Tāpat viņš atzinīgi vērtēja to, ka izdevies aprunāties ar izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti (V) un ka Latvijas Krievu savienības pārstāvji varēs piedalīties konsultācijās saistībā ar plānotajām izmaiņām. Tuvāko divu nedēļu laikā varētu notikt pirmā tikšanās ar ministri.
"Ja mēs redzēsim, ka ir konsultāciju process, ka mēs esam kolēģi un partneri, tad, protams, protestu nebūs. Ja būs ultimāti, tad mēs pabeigsim visas konsultācijas un pievērsīsimies masu protestu akcijām," uzsvēra Mitrofanovs.
Viņš norādīja, ka galvenais ir risināt sarunas, izpētīt situāciju, iegūt objektīvus datus, kāda situāciju ir mazākumtautību skolās, kādas sekmes skolēniem, kas jādara kvalitātes uzlabošanai. "Situācijas izpēte, rekomendācija, tad realizācija," rezumēja Mitrofanovs.
Vaicāts par piketa atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos, Mitrofanovs izteicās, ka tas bijis diezgan objektīvs un naidīgi izteikumi nav novēroti.
Kā ziņots, 4.februārī Rīgā, pretī Ministru kabinetam, bija pulcējušies aptuveni 100 piketētāju, lai paustu atbalstu izglītībai krievu valodā, novēroja aģentūra LETA. Piketētāji rokās turēja plakātus, uz kuriem bija rakstīts "Mazākumtautību skolas - Latvijas bagātība", "Straujuma, liec mierā bērnus!" un "Mūsu nodokļus skolām!". Protestētāji ik pa laikam krieviski izkliedza saukli "Rokas nost no krievu skolām!" un arī citas frāzes, paužot atbalstu krievu skolām.
Viens no piketa rīkotājiem Mitrofanovs žurnālistiem sacīja, ka kompromisa nepanākšanas gadījumā varētu sekot jauni, lielāki protesti. Viņaprāt, ir jāuzlabo pašreizējā mazākumtautību izglītības sistēma, nevis jāveic reformas, kas esot kaitīgas. Jautāts par iespējamiem uzlabojumiem, viņš minēja, ka krievu skolās būtu jāienāk jauniem un kvalificētākiem latviešu valodas skolotājiem.
Pie protestētājiem bija ieradusies izglītības un zinātnes ministre Druviete, kura uzsvēra, ka pārmaiņas netiks sasteigtas un tiks saglabāta iespēja mazākumtautībām skolās apgūt savu valodu un kultūru. Viņa solīja, ka kopīgu diskusiju rezultātā tiks atrasts optimālākais modelis plānotajām izmaiņām un viss notiks pakāpeniski.
Kā ziņots, koalīcijas sadarbības līgums paredz, ka no 2018.gada 1.septembra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāks apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei.
Otrdien notikušā protesta organizatori ir pārliecināti, ka šie centieni neveicina mieru un harmoniju sabiedrībā, bet tās sašķeltību. Viņi norāda, ka jau patlaban, kad tiek īstenota bilingvālā izglītība, krievvalodīgajiem skolēniem nākas saskarties ar problēmām, tādēļ viņi jautā, kas notiks ar skolēniem, kad pilnībā likvidēs izglītību krievu valodā.
Pēc piketa organizatoru domām, Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) valdības iecerei būs negatīva ietekme uz krievu kopienas dzīves kvalitāti Latvijā, kā arī tā varētu veicināt jauniešu izceļošanu uz citām valstīm.