Pie Rīgas apgabaltiesas ēkas godinās latviešu brīvības cīnītāju Gunāru Astru
Pie Rīgas apgabaltiesas ēkas šodien plkst.12 notiks svinīgs piemiņas brīdis latviešu brīvības cīnītāja Gunāra Astras atcerei, kurā tieslietu ministrs Jānis Bordāns aicinājis piedalīties visu tieslietu sistēmas institūciju vadītājus un pārstāvjus, noliekot ziedus pie disidenta piemiņas plāksnes.
"Juristiem jāprot nevis tikai izlasīt likumus, bet gan aiz burtiem ieraudzīt patiesību un saprast cilvēkus, kas ir jurista profesijas esence. Šo mācību Latvijas tieslietu sistēmai ir atstājis mūsu valsts patriots un brīvības cīnītājs Gunārs Astra. Tāpēc tā ir pieminama, atgādināma un svēta," uzsver ministrs Bordāns.
Šodien aprit 30 gadi, kopš pretošanās kustības dalībnieks Astra tiesā - pašreizējā Rīgas apgabaltiesas ēkā - teica savu pēdējo vārdu, noslēdzot to šādi: "Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies, un pārcietīs arī šo tumšo laiku."
Astra dzimis 1931.gada 22.oktobrī Rīgā. Pirmo reizi par pretpadomju darbību - tikšanos ar ASV diplomātiem un saraksti ar latviešiem ārzemēs - viņu arestēja 1961.gadā un uz 15 gadiem ieslodzīja piespiedu darba nometnēs Mordovijā. Jau dažus gadus pēc atgriešanās Latvijā viņu atkal arestēja un 1983.gada beigās tiesāja par pretpadomju literatūras glabāšanu, pavairošanu un izplatīšanu. Šīs prāvas laikā Astra teica savu slaveno pēdējo vārdu, kas nelegāli tika ierakstīts un pārsūtīts Rietumu radiostacijām.
Pēdējais vārds bija apliecinājums pasaulei, ka Latvijā ir nevardarbīga pretošanās padomju okupācijai un ka te dzīvo cilvēki, kas par neatkarīgu Latvijas valsti ir gatavi ziedot savu brīvību.
Pretpadomju literatūrā bija iekļauti Džordža Orvela "1984", Anšlava Eglīša "Laimīgie" un "Piecas dienas", Ulda Ģērmaņa "Latviešu tautas piedzīvojumi", Agņa Baloža "Baltijas republikas Lielā tēvijas kara priekšvakarā" un citi darbi.
No šī apcietinājuma Astru atbrīvoja tikai 1988.gada februāra sākumā. Drīz pēc tam - 1988.gada 6.aprīlī - viņš mira. Astras bēres Meža kapos izvērsās par vienu no pirmajām tautas manifestācijām, kurās publiski tika lietots Latvijas karogs un atskaņota Latvijas himna.