Latvijas augstākās amatpersonas izsaka līdzjūtību saistībā ar Nelsona Mandelas nāvi

Valsts prezidents Andris Bērziņš izsaka visdziļāko līdzjūtību bijušā Dienvidāfrikas prezidenta Nelsona Mandelas ģimenei, prezidentam Džeikobam Zumam un visai Dienvidāfrikas tautai sakarā ar bijušā valsts vadītāja nāvi, aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā.

"Pasaulē vienmēr atcerēsies Nelsonu Mandelu kā pirmo Dienvidāfrikas prezidentu, kas ievēlēts demokrātiskās vēlēšanās, un Nobela Miera prēmijas laureātu, kā cīnītāju pret aparteīdu savā valstī, kas ir spilgts piemērs varonībai un drosmei. Mēs vienmēr būsim pateicīgi par viņa pašaizliedzīgo devumu miera, cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanai pasaulē," atzīmēja prezidents.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) Latvijas parlamenta vārdā izteikusi līdzjūtību saistībā ar Nelsona Mandelas aiziešanu mūžībā, nosūtot vēstuli Dienvidāfrikas Nacionālās Asamblejas priekšsēdētājam Maksam Sisulu. Saeimas priekšsēdētāja izsaka visdziļāko līdzjūtību Nelsona Mandelas ģimenei, Nacionālās Asamblejas deputātiem un Dienvidāfrikas tautai, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

"Pasaulei šī ir skumja diena. Šī ir skumja diena ikvienam, kurš cīnījies par brīvību, vienlīdzību, tiesiskumu un demokrātiju," vēstulē norāda Āboltiņa. "Viņa runas un viņa darbi ietekmēja notikumus, kas rezultējās ar aparteīda noziegumu izskaušanu un ievērojamām pozitīvām pārmaiņām mūsu planētas vēstures ritējumā. Viņš bija karognesējs un iedvesmas avots miljoniem cilvēku, kuri savu dzīvi pavadīja rasisma, nabadzības un nevienlīdzības gūstā."

Vēstulē Saeimas priekšsēdētāja uzsver - Nelsons Mandela bija izcila personība. "Viņa dzīvesstāsts, viņa spēks nekad nepadoties un viņa spēja iet izlīguma, nevis atriebības ceļu, padara viņu par vienu no nozīmīgākajiem līderiem pasaules vēsturē."

Jau ziņots, ka Dienvidāfrikā ceturtdien vakarā 95 gadu vecumā miris leģendārais cīnītājs pret aparteīdu, valsts pirmais melnādainais prezidents un Nobela Miera prēmijas laureāts Nelsons Mandela.

Dienvidāfrikas aparteīda režīms Mandelu 27 gadus turēja ieslodzījumā, taču 1990.gadā, iznākot brīvībā, viņš joprojām bija uzticīgs demokrātijas principiem un spēja panākt vienošanos par vispārēju vēlēšanu tiesību atzīšanu.

1993.gadā viņš līdz ar toreizējo baltādaino Dienvidāfrikas prezidentu Frederiku de Klerku saņēma Nobela Miera prēmiju par vienošanos, kas ļāva īstenot miermīlīgu aparteīda režīma izbeigšanu un pāreju uz demokrātiju.

1994.gadā Mandela kļuva par pirmo melnādaino Dienvidāfrikas Republikas prezidentu un vadīja valsti līdz 1999.gadam. Kopš 2004.gada viņš sabiedrībā rādījies reti.