Analīžu rezultāti par Ičas upes piesārņošanu ar pesticīdiem bijuši negatīvi

Zinātniskajā laboratorijā "BIOR" veikto analīžu rezultāti saistībā ar zivju bojāeju Ičas upē ir bijuši negatīvi, aģentūrai LETA pastāstīja "BIOR" direktora vietniece Olga Valciņa.

Kā zivju bojāejas iemesls ir izslēgti visi pesticīdi, arī glifosāts, par ko sākotnēji bija aizdomas kā iespējamo bojāejas iemeslu. Nākamie analīžu rezultāti gaidāmi šodien pēcpusdienā. Šajās analīzēs tiek pārbaudītas virsmaktīvās vielas, kā arī pārbaudei uz Valsts vides dienestu ir nosūtīti divu savienojumu paraugi, par kuriem laboratorijas speciālisti vēlas zināt, vai tādus Latvijā izmanto.

Laboratorija plāno sadarboties arī ar Vācijas kolēģiem. Valciņa pastāstīja, ka Vācijas kolēģiem tiks lūgts veikt analīzes dažiem paraugiem. Līdz šim gan sazināšanās ar laboratoriju Vācijā bijusi neveiksmīga, tomēr viņa pauda cerību, ka šodien izdosies telefoniski sazināties ar Vācijas ekspertiem. Tāpat vēl tiekot gaidīti jauni paraugi, ko iesūtīšot Valsts vides dienests.

Jau ziņots, ka Balvu novadā, Ičas upē, pagājušajā nedēļā konstatēta masveida zivju bojāeja, ko, iespējams, izraisījis toksisks piesārņojums. Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, VVD saņēmis informāciju no vietējiem iedzīvotājiem, ka Ičas upē posmā no autoceļa Rēzekne-Gulbene līdz Vērdes upes ietekai gājušas bojā simtiem līdaku, asari, sapali un citas zivis.

Ičas upē posmā no autoceļa Rēzekne-Gulbene līdz Vērdes upes ietekai uzskaitītas 374 upē redzamas bojāgājušas līdakas, 88 asari un citas zivis kopumā 60 kg apmērā. Pārbaudēs vizuāli novērots, ka lielākais bojāgājušo zivju skaits ir Ičas upes posmā apmēram vienu kilometru uz augšu pret straumi un apmēram vienu kilometru lejup pa straumi no vietas, kur Ičas upē ietek gar Bērzpils purva austrumu, dienvidaustrumu un dienvidu malu esošais meliorācijas grāvis.

Lai noskaidrotu zivju bojāejas iemeslu, paņemti ūdens paraugi un tiek pētītas arī bojāgājušās zivis. Pirmie saņemtie rezultāti no laboratorijas liecina, ka zivju bojāejā varētu būt vainojamas toksiskās vielas. Taču pārbaudēs uz vietas eksperti nav konstatējuši ne notekūdeņu, ne kādu toksisko vielu izplūdes avotus. Tāpat nav novērots vizuāli redzams piesārņojums ūdenī, kā arī nav sajūtamas kādas smakas.

Jauni zivju bojāejas gadījumi vairs nav konstatēti, tiek pieļauts, ka bojāejas cēloni var arī nenoskaidrot.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais