Personām, kuras pēc 1.oktobra uzņems Latvijas pilsonībā, svinīgā ceremonijā būs jādod solījums par uzticību Latvijai, taču nepietiekamais finansējums var likt atteikties no vairākiem tā laikā iecerētajiem elementiem.
Uz to šodien Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas sēdē norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieks Eiropas Savienības (ES) un juridiskajos jautājumos Jānis Citskovskis un PMLP Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs.
Komisija vienojās sūtīt izskaidrojošu vēstuli Finanšu ministrijai (FM), Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un pašvaldībām, lai skaidrotu līdzekļu piešķiršanas nepieciešamību.
FM aicinājusi topošo pilsoņu svinīgā solījuma ceremonijai paredzētos līdzekļus - apmēram 146 000 latu - rast Iekšlietu ministrijas iekšējās rezervēs. Līdz ar to Naturalizācijas pārvalde gatavojas samazināt iespējamo ceremoniju norises vietu skaitu uz trīs pilsētām - Rīgu, Daugavpili un Liepāju, pauda Gorbunovs.
Līdzekļu trūkums liek atteikties no iecerētajām dāvanām - ziediem un, piemēram, grāmatām vai muzeja biļetēm, skaidroja Naturalizācijas pārvaldes vadītājs. Pašlaik paredzēts, ka svinīgā solījuma nodošanas ceremonija sāktos ar valsts himnas dziedāšanu.
Komisijā izskanēja rosinājums lūgt izdevniecības un muzejus grāmatas un biļetes piešķirt par brīvu. Deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) gan uzskata, ka valstij šajā jautājumā par svinīgo solījuma nodošanu ir jāizdara izšķiršanās - ja reiz ir nolemts, ka tas nepieciešams, tad šādam pasākumam nebūtu jāmeklē sponsoru līdzekļi.
Saeimas pieņemtie grozījumi "Pilsonības likumā", kas stāsies spēkā 1.oktobrī, paredz, ka personai, kuru uzņem Latvijas pilsonībā, svinīgā ceremonijā būs jādod un jāparaksta solījums par uzticību Latvijai.
Solījumā teikts, ka "Es, (vārds, uzvārds), dzimis (dzimusi) (datums), kļūstot par Latvijas pilsoni, apsolu būt uzticīgs (uzticīga) Latvijas Republikai. Apņemos būt lojāls (lojāla) Latvijai un godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmi un likumus. Solos aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību. Apliecinu, ka mana rīcība nekad nebūs vērsta pret Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti."
Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija nosaka citu solījuma teiktu un paredz to parakstīt, nevis svinīgu ceremoniju tā nodošanai.