75 gadu laikā pēc Otrā pasaules kara tā arī nav noslēgts Krievijas un Japānas miera līgums
Galvenās neatrisinātās problēmas ir konflikts Korejas pussalā, Taivānas statuss un arī tas, ka nedz Ķīnas Tautas Republika, nedz PSRS neparakstīja 1951. gada Sanfrancisko miera līgumu.
Eiropā Otrā pasaules kara radītās sekas un pretrunas jau ir pārvarētas. 1975. gadā Eiropas valstis vienojās par to, ka starpvalstu robežas, kas izveidojās pēc Otrā pasaules kara, paliek nemainīgas. Pēdējās lielākās pretrunas tika novērstas, sākoties PSRS sabrukumam, kad notika Vācijas apvienošanās un Baltijas valstis atguva neatkarību. Savukārt miera līgums joprojām nav noslēgts starp Krieviju un Japānu.
Aukstā kara laika līgums
Pēc Otrā pasaules kara noslēguma miera līguma sarunas ar Japānu netika pabeigtas līdz Korejas kara (1950.‒1953.) sākumam. Korejas karā lielākā daļa aviācijas kauju noritēja starp PSRS un ASV pilotiem, bet sauszemē miljons ķīniešu brīvprātīgo apturēja ASV uzbrukumu Ziemeļkorejai, atkaroja Korejas ziemeļdaļu un vairākus gadus noturēja frontes līniju. 1951. gada septembrī, kad tika parakstīts Otrā pasaules kara miera līgums ar Japānu, gan Ķīnas Tautas Republika, gan PSRS bija ASV militārie pretinieki. Tāpēc līgumā īpaši netika ņemtas vērā šo valstu intereses. PSRS Sanfrancisko miera līgumu neparakstīja un neatzina, jo tajā netika ņemtas vērā PSRS intereses iegūt Kuriļu salas. 1945. gadā Jaltas un Potsdamas miera konferencēs Lielbritānijas un ASV līderi piekrita, ka pēc Otrā pasaules kara beigām Kuriļu salas tiks nodotas PSRS. Tolaik nebija zināms, cik ilgi Japāna spēs karot, un tāpēc ASV bija svarīgi, lai PSRS pēc kara beigām Eiropā piedalītos karā pret Japānu. Viena no Staļina prasībām par piedalīšanos karā pret Japānu bija Dienvidsahalīnas un visu Kuriļu salu iekļaušana PSRS sastāvā.
Salu piederība
1855. gadā Krievija un Japāna noslēdza līgumu, kurā tika sadalītas Kuriļu salas. Kuriļu salu dienvidu daļu (Iturupas, Kunaširas un Šikotanas salas un Habomai salu grupu) ieguva Japāna, bet pārējās Kuriļu salas ieguva Krievija. 1879. gadā Krievija samainīja sev piederošās Kuriļu salas pret Sahalīnas salas dienvidu daļu, kura līdz tam piederēja Japānai. Taču pēc tam, kad Krievija tika sakauta Krievu‒japāņu karā (1904.‒1905.), tā bija spiesta atdot Dienvidsahalīnu Japānai.
1945. gadā Jaltas un Potsdamas konferencēs ASV, Lielbritānijas un PSRS līderi vienojās, ka pēc uzvaras pār Japānu PSRS tiks atdota gan Sahalīnas dienvidu daļa, gan arī visas Kuriļu salas.
Atbilstoši šiem līgumiem 1945. gada augustā padomju armija ieņēma gan Dienvidsahalīnu, gan arī visas Kuriļu salas. 1951. gadā ASV atteicās precīzi ievērot 1945. gada Jaltas un Potsdamas vienošanos, motivējot ar to, ka arī PSRS šīs vienošanās neievēroja, kad vienpusēji paplašināja savu ietekmes sfēru Austrumeiropā.
Tad tika mainīta Kuriļu salu definīcija, pieņemot, ka Iturupas, Kunaširas un Šikotanas sala un Habomai salu grupu ir nevis daļa no Kuriļu salām, bet pieder Japānas Hokaido salas piekrastei.
PSRS Sanfrancisko miera līgumu neparakstīja un neatzina
Atbilstoši Sanfrancisko miera līgumam Iturupas, Kunaširas un Šikotanas salas un Habomai salu grupa bija jāatdod Japānai. Tāpēc PSRS Sanfrancisko miera līgumu nav parakstījusi un tam nav pievienojusies. Tā kā Kuriļu salas ietilpst Krievijas Federācijā, miera līgums starp Krieviju un Japānu joprojām nav noslēgts. Tiesa, 1956. gadā PSRS un Japāna bija ļoti tuvu miera līguma noslēgšanai. 1956. gadā starp PSRS un Japānu tika panākta vienošanas, kas izbeidza karastāvokli, un tika atrasts kompromiss par strīdīgo Kuriļu salu statusu. PSRS vadība piekrita Japānai atdot Šikotanas salu un Habomai salu grupu. Vienošanās nestājās spēkā, jo to nobloķēja ASV, paziņojot, ka šāda divpusēja vienošanās starp PSRS un Japānu ir atkāpšanās no Sanfrancisko miera līguma. ASV vadība deklarēja, ka gadījumā, ja Japāna vienpusēji atkāpsies no Sanfrancisko miera līguma, tad arī ASV var vienpusēji atkāpties no Sanfrancisko miera līguma, piemēram, anektējot Okinavu. Japāna atteicās no jau panāktā kompromisa, un miera līgums starp PSRS un Japānu netika noslēgts. Pēc PSRS sabrukuma arī Krievijas vadībai nav izdevies vienoties ar Japānas valdību par strīdīgo salu piederību.
Tā kā pašlaik Āzijas Klusā okeāna daļa veidojas kā potenciāla globālo konfliktu zona, tad ir pamatotas bažas, ka, izceļoties liela mēroga konfliktam Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā starp ASV un Japānu, no vienas puses, un Ķīnu, no otras puses, neatrisinātās Otrā pasaules kara problēmas var padziļināt konfliktu, ieraujot tajā arī citas kaimiņvalstis.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
