Neraugoties uz to, ka līdz šim no Latvijas izvirzītajām filmām "Oskara" nominācijai par labāko ārvalstu filmu nav īpaši labi sekmējies, Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja un kinokritiķe Dita Rietuma uzskata, ka cerība saņemt šo balvu Latvijas filmām tomēr ir.
Jau ziņots, ka šodien NKC izveidota ekspertu komisija diskusijas rezultātā vienbalsīgi nolēma, ka no Latvijas nākamā gada ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" labākās ārzemju filmas nominācijā tiks virzīta Jura Kursieša spēlfilma "Modris", kas ir Latvijas, Grieķijas un Vācijas kopražojums.
Rietuma stāstīja, ka pirms lēmuma pieņemšanas diskusijas laikā bija radikāli viedokļi, tostarp viedoklis, ka Latvijai saņemt "Oskaru" ir diezgan nereāli. "Es tam kategoriski nepiekrītu, jo paskatīsimies uz Igauniju, kas pērn ar filmu "Mandarīni" tika nominēta "Oskaram". Tas Igaunijā kino vēsturē kļuva par lielāko notikumu. Tas Igaunijā kalpoja kā spēcīgs arguments kino lobēšanai un budžeta palielināšanai," sacīja NKC vadītāja, piebilstot, ka, viņasprāt, filma "Mandarīni" nebija nekāds šedevrs.
Savukārt NKC veidotās ekspertu komisijas dalībniece, kino žurnāliste un žurnāla "Kino Raksti" galvenā redaktore Kristīne Matīsa informēja, ka salīdzinājumā ar Igaunijas un Lietuvas nominētajām filmām Latvijas izvirzītā "Modris" ir neitrāls vidusceļš. Igaunija "Oskara" nominācijai par labāko ārvalsta filmu pieteikusi režisora Elmo Niganena kara tēmai veltīto mākslas filmu "1944", bet Lietuva - smalku un elegantu filmu par divu meiteņu mīlestību.
Latvijas izvirzītā filma "Modris" ir iecienīta gan skatītāju, gan arī profesionāļu un kino kritiķu vidū. Pagājušā gada nacionālajā filmu festivālā "Lielais Kristaps" šī Kursieša spēlfilma tika izvirzīta septiņām nominācijām, kas ir otrs labākais rādītājs aiz Aigara Graubas filmas "Sapņu komanda 1935".
Šogad NKC ekspertu komisijai nācās izvēlēties starp divām filmām - "Modris" un Andra Gaujas filmu "Izlaiduma gads".
Rietuma minēja, ka abas filmas ir jauno režisoru darbi un abas šīs filmas ir mērķtiecīgi veidotas. "Abām ir kaismīga vēlme stāstīt reālus stāstus par mūsdienu Latviju. Par skarbo realitātes nervu gribu uzslavēt abas šīs filmas. Manuprāt, skarbuma un precizitātes sajūtā tomēr mazliet veiksmīgāka bija filma "Modris". "Modris" vinnē, pateicoties unikālajam aktieru darbam," sacīja Rietuma, piebilstot, ja galvenās lomas atveidotājs Kristers Pikša būtu Holivudā, tad viņš jau sen būtu liela zvaigzne.
Savukārt Matīsa bilda, ka "Modris" ir nozīmīgs kopražojums, vārda vistiešākajā nozīmē, jo piesaistīts poļu operators un grieķu montāžas režisors. "Svarīgi, ka filmas režisors Kursietis ar savu ideju jau pirms filmas uzņemšanas gāja nopietnus starptautiskus ceļus, apmeklējot scenāriju kursus, kas vienmēr ir Latvijas kino vājais punkts. Šī filma ar savu viengabalainību parāda, ka pie filmas tapšanas klāt ir bijuši ļoti daudz gudru smadzeņu," sacīja Matīsā.
Savukārt filmu producents Roberts Vinovskis, kura līdzproducētā Signes Baumanes filma "Akmeņi manās kabatās" tika virzīta "Oskara" nominācijai 2014.gadā un sasniedza atzīstamus rezultātus, iekļūstot pirmsnomināciju saraksta divdesmitniekā, akcentēja, ka ar filmas izvirzīšanu prestižās balvas nominācijai vēl nekas nebeidzas, jo tagad būs nepieciešami finanšu līdzekļi filmas popularizēšanai.
Vinovskis ir pārliecināts, ka jau rīt filmas "Modris" veidotāji saņems daudzus e-pastus no ASV sabiedrisko attiecību aģentūrām ar piedāvājumu reklamēt filmu, taču, lai to darītu, būs nepieciešami zināmi līdzekļi. Līdz ar to producents mudina uz priekšdienām domāt, kā arī valstiski atbalstīt "Oskara" nominācijai izvirzītās filmas popularizēšanu, ja vēlas, lai filmai tiktu sasniegti labi rezultāti.
Taujāts, kā pagājušajā gadā tika risināts naudas jautājums filmas "Akmeņi manās kabatās" popularizēšanai ASV, Vinovskis skaidroja, ka iespēju robežās finansiālu atbalstu sniedza NKC, taču lielākoties meklētas dažādas iespējas.
Tiek lēsts, ka pagājušajā gadā igauņiem viņu filmas popularizēšanai bija nepieciešami krietni vairāk nekā 30 000 eiro.