Sabiedriskā tiesībsarga Jeļenas Bačinskas šodien rīkotā apaļā galda diskusija par jaunu svētku - tautas saliedēšanās dienas - ideju pārtapa par aktuālo problēmu apspriešanu.
Kā norādīja viens no diskusijas dalībniekiem Nikolajs Arefjevs, "valstī nav pamata svētkiem". Lai gan Bačinska centās vērst dalībnieku uzmanību uz to, ka pašreizējā situācijā jāspēj saskatīt labo un "tautas saliedēšanās svētki varētu kalpot kā rīks, kas sekmētu sabiedrības integrāciju un cieņu, tādējādi atrisinot gadiem ilgi pastāvošo "latviešu-krievu" problēmu", Arefjevs, apelējot pie datiem par Latvijas iedzīvotāju emigrāciju, kā arī lielo mirstības koeficientu, teica, ka "vēl nekas nav izdarīts, lai svinētu". Tomēr viņš secināja, ka Latvijas tauta spēj būt vienota - to pierāda gan dažādas sporta sacensības, gan Zolitūdes traģēdija. "Šajos gadījumos etniskā un nacionālā piederība nebija noteicoša," teica Arefjevs.
Vecticībnieku biedrības pārstāvis Illarions Ivanovs uzsvēra, ka integrācijas veicināšanai nepieciešams pievērst lielāku uzmanību mazākumtautību kultūrai, kas bieži tiek aizmirsta un neņemta vērā.
Lai gan Bačinska diskusijā vēlējusies redzēt politiķus Ingunu Sudrabu, Aināru Šleseru, politoloģi Ivetu Kažoku, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāju Ilmāru Latkovski (V), kā arī Latvijas Pareizticīgo baznīcas, Latvijas Romas katoļu baznīcas un Latvijas vecticībnieku kopienas pārstāvjus, kuri, pēc Bačinskas vārdiem, "ikdienā iestājas par rusofobijas izskaušanu un saliedētības veicināšanu", uz diskusiju ieradās tikai pieci cilvēki - Elizabete Krivcova, Arefjevs, Ivanovs, Pjotrs Palčejs un Latkovskis, tomēr Latkovskis atteicies sēsties pie kopējā galda un sarunu vērojis no malas.
Diskusijas noslēgumā klātesošie nonāca pie priekšlikuma aktualizēt jautājumu par lielo jaukto ģimeņu skaitu, kas arī varētu kļūt par tautas saliedēšanās dienas pamatu.