Nejauksim vārda brīvību ar likuma pārkāpumiem
Vakar NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš publicēja jaunu ierakstu tviterī: “NEPLP šorīt pieņēma lēmumu izslēgt no Latvijā retranslējamo programmu saraksta 16 programmas, tajā skaitā REN TV Baltic un NTV Mir Baltic. Lēmums pieņemts, jo nav izdevies iegūt informāciju, ka Latvijā šīs programmas vispār kāds pārstāvētu.”
Pie šī paziņojuma noteikti jāpiebilst, ka lēmums par 16 programmu izslēgšanu no retranslējamo saraksta nav saistīts ar to saturu. Šim lēmumam ir no lēmuma par RTR principāli atšķirīgs pamatojums. Tas saistīts ar neskaidrībām par juridisko personu - izplatītāju. Tiklīdz atradīsies uzņēmums, kurš atbild par attiecīgā kanāla izplatīšanu, viss atgriezīsies kā agrāk, lai gan arī šos kanālus derētu pārbaudīt - vai netiek pārkāpti likumi?
Kas attiecas uz RTR, tad aizliegums pārraidīt Latvijas teritorijā šo kanālu nav pieņemts pirmo reizi. Iepriekšējo reizi līdzīgs lēmums tika pieņemts 2019. gada 31. janvārī uz trijiem mēnešiem. Toreiz trīs mēneši pagāja, RTR savā satura politikā nemainīja ne komatu, bet NEPLP it kā nekas nebūtu noticis uz šī kanāla likuma pārkāpumiem turpināja skatīties caur pirkstiem. Jācer, ka šoreiz būs citādāk un NEPLP būs uzdevumu augstumos.
Šeit uzreiz jānoņem jebkādas atsauces uz “vārda brīvību” un Voltēram pierakstīto vārdu citēšanu. Katrai valstij ir savi likumi, kuri paredz, kas ir atļauts un kas aizliegts. Ja Latvijā plašsaziņas līdzekļos ir aizliegts izplatīt pornogrāfiju, antisemītismu un tamlīdzīgas lietas, tad šie aizliegumi ir jāievēro visiem. Ja RTR regulāri pārkāpj Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26. panta 3. un 4. punktu, kas aizliedz kurināt starpnacionālo naidu un rosināt militāru konfliktu uzsākšanu, tad šādiem raidījumiem jau sen bija jāatrodas aizliegto raidījumu sarakstā. Šeit nav runas par “vārda brīvību” un pat ne propagandu. Šeit ir runa tikai un vienīgi par likuma pārkāpumiem.
Varbūt kādam var likties, ka Latvijas likumi ir pārāk stingri un tie ierobežo vārda brīvību? Latvija kā Eiropas Savienības, Eiropas Padomes, OECD dalībvalsts ir pasaules demokrātisko valstu klubiņā, kur prasības pēc vārda brīvības ir visaugstākās. Neviens nekad nevienā starptautiskā institūcijā nav apstrīdējis Latvijas plašsaziņas līdzekļu likumu atbilstību demokrātijas un vārda brīvības prasībām. Līdz ar to apšaubīt NEPLP lēmuma tiesiskumu un piesaukt Voltēru vai viņa slavenā izteiciena patieso autori Evelīnu Holu nav nekāda pamata.
No tiesiskā aspekta viss it kā skaidrs, taču Krievijas TV kanālu cienītāji šo kanālu aizstāvībai bieži piesauc tīri sadzīviskus motīvus. Pārsvarā tie ir divi. Pirmkārt, Latvijā dzīvo ļoti daudzi cilvēki, kuri pārvalda vienīgi latviešu un krievu valodu. Atņemot viņiem pieeju Krievijas TV kanāliem, būtiski samazināšoties viņu izvēle. Ņemot vērā daudzu Krievijas TV programmu kvalitāti (budžetu), piedāvājuma līmenis kritīsies un cietēji būs vienkāršie skatītāji, kuri Solovjova propagandas raidījumus varbūt nemaz neskatās.
Diemžēl tā ir taisnība, bet tur nu neko nevar darīt, jo likums ir likums, un tā piemērošanai nevar būt selektīva izvēle. Tas, ka līdztekus raidījumiem, kuri klaji pārkāpj Latvijas likumus, kanāls raida kvalitatīvus, augsti profesionālus raidījumus, nevar būt par iemeslu, lai NEPLP uz šiem likumpārkāpumiem skatītos caur pirkstiem. Patiesību sakot, jau līdz šim likumi tika piemēroti visai selektīvi, jo pēc likuma būtības RTR (un ne tikai šim kanālam) Latvijas teritorijā bija jābūt aizliegtam kopš 2014. gada pavasara, kad sākās “krimnašisma” šovinistiskās histērijas plosīšanās Krievijas informatīvajā telpā. Tas, ka RTR tiek aizliegts uz ilgāku laika posmu tikai tagad, septiņus gadus pēc Krimas, ir NEPLP apkaunojums un apliecinājums tās līdzšinējajai bezzobainībai. Ir pēdējais laiks NEPLP uzsākt nopietnu cīņu pret šiem TV kanāliem - likumpārkāpējiem, jo tikai tā NEPLP var kļūt par sabiedrībā augsti cienītu institūciju.
Otrs arguments, kurš tiek izteikts, lai saglabātu visu pa vecam, ir ierastais - tie, kas gribēs skatīties, tie atradīs iespēju. Ir taču internets un satelīti. Uz šo “argumentu” ir īsa un skaidra atbilde - nu tad, lai šie cilvēki skatās internetā vai satelītā, bet galvenais, ka Solovjovs un Skabejeva neturpina savu pretlikumīgo darbību caur Latvijā legāli retranslējamiem TV kanāliem.
Šeit arī nedrīkst ignorēt atšķirību starp interneta un TV kanālu ietekmi uz sabiedrības apziņu. Internets joprojām tiek uztverts kā kaut kas privāts, individuāls, kamēr TV kanāli - oficiāls, sabiedrisks, ar lielāku autoritāti. Ja kāds feiko ziņu izplatītājs, teiksim, Jānis Pļaviņš publicē savus izdomājumus internetā, tad tie maz interesē plašāku publiku, bet viegli iedomāties, kāds troksnis izceltos, ja viņš tiktu uzaicināts piedalīties kādā LTV1 raidījumā. Šī atšķirīgā reakcija uz informāciju internetā un TV kanālos ir acīmredzama, tāpēc viens no NEPLP pamatuzdevumiem - saskaņot Latvijas teleraidījumu telpu ar Latvijas likumdošanas telpu. Lai nebūtu tā, ka gluži legāli Latvijas ēterā skan aicinājumi mest uz dažādām Eiropas pilsētām bumbas un izteikt klaji nicinošas piezīmes pret atsevišķām valstīm un tautām. Tam jau sen bija jādara gals.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
