Kāpēc baltā zirga bruņiniekiem ar putiņām lūpu kaktiņos tik maz atbalstītāju?

Ja nopietni, tad pamatjautājumi, vismaz manā sociālo tīklu burbulī, bija - kāpēc apvienībai “Attīstībai/Par!” un ”Progresīvajiem” (APP) tik daudz; kāpēc JKP tik maz; kas ir tie, kas balsos par GKR, un ko ir izdarījuši ZZS, lai par viņiem balsotu? Mēģināšu sniegt savu versiju uz šiem jautājumiem, vienlaikus norādot uz to, ka aptauja bija samērā maz reprezentatīva (aptaujāti 556 vēlētāji) un visa vēlēšanu kampaņa vēl priekšā.

Kāpēc APP tik daudz? 1) Viņi visagrāk iesāka priekšvēlēšanu kampaņu (vēl pirms Covid-19 krīzes sākuma); 2) Viņi ātri izvirzīja saraksta līderi - Mārtiņu Staķi un viņu visādi popularizēja; 3) Partijas politiskā orientācija ir tuva samērā lielai rīdzinieku daļai (kā izteikti liberāla un rietumnieciska); 4) Partijai ir izdevies sevi pozicionēt kā nosvērtu, inteliģentu cilvēku partiju.

Gandrīz to pašu varētu teikt par “Vienotību”, taču tikai gandrīz. Tāpēc tai aptaujāto atbalsts ir krietni mazāks. “Vienotība” zaudē APP svaigumā. Tās līderis Vilnis Ķirsis ir ilgstoši atradies opozīcijā, un viņa tēlam pielipušas visas ilgstoša opozicionāra ligas, no kurām būtiskākā - mūžīgais kritizētājs. Šī mūžīgā neapmierinātība, īdēšana ar visu, ko Rīgā līdz šim darījusi iepriekšējā vadība, skan kā mūzika nikniem antiušakoviešiem, bet mērenākiem rīdziniekiem tā jau sāk apnikt. APP līderis Staķis izskatās pozitīvāks, iepretim permanenta negatīvisma apvītajam Ķirsim.

Kāpēc tik maz JKP? Vispirms šeit jāatbild uz pretjautājumu - kāpēc tik daudz? Ne visi vēlētāji JKP darbību uztver ar plusa zīmi. Daudziem tā šķiet izteikti destruktīva partija, kura sagrāvusi tranzīta nozari, grauj izglītības nozari un valstī sēj naida un neuzticības sēklas. Vieniem tas patīk, bet ļoti daudziem šāda pozīcija izraisa dziļu riebumu.

Vēlētāji pēc temperamenta dalās tādos, kuri dod priekšroku eksaltētiem politiķiem, kuri nosacīti “sauc lietas īstajos vārdos”, gatavi vicināt zobenus un taisīt revolūciju, un tādos, kuriem labāk patīk izturēti politiķi, kuri nestrebj karstu, nemētājas ar aizskarošiem izteikumiem un demonstrē gatavību sadarboties. JKP iemieso šos eksaltētos revolucionārus, kuriem runājot, lūpu kaktiņos krājas putiņas, kamēr Staķis un APP saprātīgus evolucionārus. Kādi nu tie “Progresīvie” evolucionāri, var iebilst. Galēji kreisi revolucionāri. Taču tāpēc jau viņi vieni paši spēj savākt vien dažus procentus, bet pieredzējušu “pieaugušo” (“Attīstībai”) klātbūtnē viņi rātni tiek turēti rāmīti. Šī kombinācija, kad vienā sistēmā darbojas “eksaltētie” un “saprātīgie”, atgādina situāciju kodolreaktorā, kurā “saprātīgie” kā grafīta stieņi šo “revolucionāru” enerģiju iegrožo un novada saprātīgā gultnē. Protams, var diskutēt, cik “saprātīga” ir partijas “Attīstībai” virzība, taču mēs šeit nerunājam par partiju programmām, bet par to emocionālo iespaidu, kādu tā atstāj uz vēlētāju.

Par “Saskaņu” un NA apvienību viss skaidrs. Šīm partijām ir savs pagaidām vēl stabils elektorāts, ko maz kas spēj ietekmēt, ja vien šīs partijas turpina retranslēt to tekstu, kādu gaida viņu vēlētājs. Vēlreiz atgriežoties pie jautājuma - kāpēc par JKP tik maz, jāvērš uzmanību uz vēl vienu aspektu. Varbūt kādam, kurš Latvijas politiskajā dzīvē ir jaunpienācējs, un visu uztver, izejot no labticīgas pārliecības, ka viss ir tā, kā izskatās vai izklausās, var likties, ka JKP ir visgodīgākā Latvijas partija, taču cilvēki, kuri piedzīvojuši vairākus vēlēšanu ciklus, ir ne reizi vien smagi pievilti. Tāpēc tagad uz katru politisko “laimes lāča” vadātāju un “korupcijas apkarotāju” raugās ar pamatotām aizdomām.

Kādas tik mums nav bijušas šīs īpaši “godīgās” partijas? Zīgerista partija, Repšes “Jaunais laiks”, Štokenberga un Pabrika “Sabiedrība citai politikai”, Zatlera reformu partija un tagad Bordāna Jaunā konservatīvā partija. Nav šaubu, ka šis saraksts papildināsies vēl un vēl.

Caurmērā katrai no šīm “baltā zirga bruņinieka” partijām pietiek halucinogēno sēņu krājumi (ar kurām iebarot labticīgo vēlētāju) apmēram diviem vēlēšanu cikliem. Šajā laikā to spēja izraisīt saviem atbalstītājiem eiforiskas sajūtas pamazām zūd, un līdz ar to šī partija kļūst nevienam nevajadzīga.

Kas gatavi balsot par GKR? Kvēli antiušakovieši neredz atšķirību starp GKR un “Saskaņu”. Viņiem GKR nozīmē to pašu, ko “Saskaņa”. Taču mērenie situāciju redz citādi. GKR vadībai kopš “Rīgas satiksmes” skandāla sākuma izdevās it kā distancēties gan no paša skandāla, gan arī “Saskaņas”. Galu galā ne jau atkritumu izvešanas pseidoproblēma noveda RD pie atlaišanas un ārkārtas vēlēšanām. Tas bija rezultāts smagām GKR un “Saskaņas” nesaskaņām. Šis arguments, protams, nedarbojas uz tiem, kuriem iepriekšējā RD vadība ir kā sarkana lupata bullim, taču ir noteikta rīdzinieku daļa, kurai GKR līderu, pirmām kārtām, Oļega Burova pieredze un saimnieciskās iemaņas šķiet pārliecinošākas par citu Rīgas mēra kandidātu gludajām, bet ar darbiem neapliecinātajām runām. Burovs Rīgas saimniecību pārzina pārliecinoši un var ilgi skaitīt objektus, pie kuru būves vai renovācijas pielicis roku.

Ko ir izdarījuši ZZS cilvēki, lai par viņiem balsotu? ZZS RD patiešām līdz šim nav bijusi pārstāvēta. Taču nacionālajā mērogā ZZS ir vienīgā tā sauktā latviskā opozīcijas partija. Tā šobrīd iemieso to spēku, kas turas pretī Kariņa valdības ceļa rullim. Ja rīdziniekam esošā Saeimas koalīcija nešķiet atbalstāma, tad viņam nav daudz izvēles iespēju RD vēlēšanās. ZZS ir tieši šī izvēle. Ne par RD iepriekšējiem “saimniekiem”, ne arī par Saeimas valdošo koalīciju.

Taču vēlreiz gribu atkārtot, ka līdz RD vēlēšanām vēl ilgs laiks. Priekšā Rīgas mēru kandidātu debates, kas ienesīs ļoti lielas korekcijas šajos reitingos. Kā, komentējot šo aptauju, izteicās SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, daudzi izdara izvēli pēdējā brīdī. Burtiski pie vēlēšanu urnas. Tā kā būs interesanti.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā