Merķeļa ielas traģēdijas dēļ sāk pārrakstīt likumus
Tautsaimniecības komisijas 5. maija sēdes darba kārtībā R. Nemiro bija iekļāvis jautājumu par būvniecības kontroli saistībā ar notikušo traģēdiju nelegālajā hostelī Rīgā, Merķeļa ielā, kur gāja bojā astoņi cilvēki. Sēde sākās ar pārmetumu apmaiņu starp dažādu iestāžu vadošajiem pārstāvjiem par hosteļa neslēgšanu pirms ugunsnelaimes par spīti tam, ka šīm iestādēm bija ziņas par telpu ekspluatācijas režīma pārkāpumiem. Šie pārmetumi publiskajā telpā jau ir izskanējuši tajā pašā 28. aprīlī, kad hostelis izdega, bet komisijas sēde attālinātā darba režīmā tagad jādēvē par klātienes saziņas veidu. Amatpersonām ir daudz vieglāk taisnoties un vainot par dažādiem negadījumiem citas amatpersonas tad, ja vainojamie tieši tad nav klāt un uzreiz atbildēt nevar. Komisijas sēde palīdzēja nošķirt atrunāšanos no reāliem ierobežojumiem nelegālās būvniecības un ēku ekspluatācijas konstatēšanai un izbeigšanai, bet Saeimas komisijas līmenī netiek pieņemti valsts institūcijām saistoši lēmumi.
Pagaidām par konkrētāko komisijas sēdes rezultātu kļuvis Būvniecības valsts kontroles biroja direktores Svetlanas Mjakuškinas izteiktais un R. Nemiro atbalstītais priekšlikums kādā no likumdošanas aktiem iekļaut tiesības atslēgt nelegāli ekspluatētas telpas no elektrības piegādes un citiem komunālajiem pakalpojumiem. “Neviens nemaksās kaut piecus eiro diennaktī par telpām, kurās viņš nevar uzlādēt mobilo telefonu vai uzvārīt ūdeni,” priekšlikuma jēgu Neatkarīgajai skaidroja R. Nemiro. Viņš solīja jau ar 5. maiju datēt vēstuli ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (Nacionālā apvienība) ar līgumu sagatavot priekšlikumu, kurš Latvijas likumdošanas akts vai akti būtu jāgroza, lai šādu rīcību padarītu likumīgu. R. Nemiro nodoms ir piedāvāt Saeimai tādus priekšlikumus deputātu vārdā. Tādējādi tiktu apieta priekšlikumu skaņošana starp valsts institūcijām, kas obligāta, ja likumdošanas priekšlikumus Saeimai iesniedz valdība. Ja šāda saskaņošana sāktos nodegušā hosteļa dēļ, tā tiešam varētu ievilkties uz tik ilgu laiku, ka sabiedrības vairākums jau noteikti būtu aizmirsis konkrēto gadījumu, kura dēļ notiek normatīvo aktu grozīšana.
Toties turpat Saeimā sagatavotus priekšlikumus Saeimā iespējams pieņemt daudz ātrāk. Kamēr sabiedrība nebūs gadījumu aizmirsusi, tikmēr arī Saeimas deputātiem vajadzētu nobalsot par tādiem likuma grozījumiem, kas samazina nelaimes gadījumu risku.
S. Mjakuškina norādīja, ka nelaimes gadījumi iespējami ne tikai hosteļos un ne tikai ugunsgrēka veidā. Tikpat slikti var beigties, piemēram, bērnudārza ēkas pielāgošana ražošanai bez pārbaudes un aprēķiniem, cik smagas ražošanas iekārtas ēkā drīkst izvietot vai kādā veidā ēka jāpārbūvē un jānostiprina. Tāpēc reāli tomēr iespējams, ka S. Mjakuškinas un R. Nemiro iniciatīva sastapsies ar pretestību, jo tās izpildīšana potenciāli aizskartu daudzu intereses. S. Mjakuškina taču atzina, ka par faktisko situāciju vairumā no Latvijā esošajām ēkām jaunas un ticamas informācijas nav. Nākas pieņemt sliktāko, ka gadu desmitu laikā vairumā no tām uzkrājušies pārveidojumi, ko daudzi īpašnieki vai tikai lietotāji veikuši bez saskaņošanas ar būvuzraugiem un bez zināšanām, kādas novirzes no sākotnējā būvprojekta jau ir izdarījuši iepriekšējie šo pašu ēku vai telpu saimnieki.
Piesardzīgu attieksmi pret S. Mjakuškinas priekšlikuma tālāko virzīšanu pārstāvēja Ekonomikas Ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane un Saeimas deputāts Ivars Zariņš (“Saskaņa”). Viņi akcentēja to, ka jāmaina nevis likumdošanas normas, bet esošo normu izpilde. Līdzīgi arī I. Zariņa kolēģis Didzis Šmits (ārpus frakcijām) norādīja, ka ēku būvniecības vai ekspluatācijas pārkāpumi parasti ir tādi, ka “tos nevar neredzēt, bet var tikai negribēt redzēt”.
Par vēl vienu šķērsli R. Nemiro nodomu izpildei var kļūt arī Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (“Vienotība”) vēlēšanās parādīt savu gādību par cilvēku drošību. Viņš pavēstīja plašsaziņas līdzekļiem, ka uzdevis iekšlietu ministram un vēl vairākiem ministriem sagatavot risinājumus rīcības sakārtošanai, “lai novērstu situācijas, kad institūcijas redz problēmas, taču darbības sagaida no citiem”. Šādā formulējumā problēma kļūst nesalīdzināmi plašāka ne vien par hosteļu darbošanos, bet arī par visu Latvijā esošo ēku un telpu ekspluatāciju. Būs vajadzīgs laiks, lai ministri saprastu, ko valdības vadītājs no viņiem prasa un vai J. Vitenbergs ir to ministru skaitā, kam prasība adresēta. Tad atliks noskaidrot, vai Ministru prezidents un koalīcijas locekļi atbalsta reaģēšanu uz vienu un to pašu nelaimi divos veidos, saskaņojot atbildes reakcijas vienā gadījumā starp ministrijām, otrā - starp Ekonomikas ministriju un R. Nemiro vadīto komisiju. Pēdējo dienu jaunumi vedina uz to, ka vispirms jātiek skaidrībā par valdošās koalīcijas esamību vai neesamību.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
