Parādu piedzinēji jau snaikstās pēc 500 eiro bērnu naudas

Nākamajā mēnesī daudzas ģimenes saņems 500 eiro par katru bērnu, ko varēs izmantot pēc vajadzības. Lai šo naudu saņemtu, nekur nevajag pieteikties, reģistrēties vai rakstīt iesniegumu. Pabalsts ieskaitīsies kontā automātiski. Taču iesniegums ir jāraksta, lai pasargātu šo pabalstu no parādu piedziņas procesa, ja tāds ir uzsākts. Turklāt tas ir jādara, lieki nekavējoties, un drošāk arī naudu no konta noņemt drīz pēc ieskaitīšanas.

22.02.2021. Ilze Šteinfelde Abonē digitālo avīzi Neatkariga.lv bez maksas

©Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Covid-19 500 eiro vienreizējais pabalsts tiks izmaksāts par 364 097 bērniem, un arī vēl tiem, kas piedzims laikā līdz ārkārtējās situācijas beigām 6. aprīlī. Kopumā šī pabalsta izmaksai būs vajadzīgi 182 miljoni eiro. Lai šī nauda sasniegtu mērķi, proti, būtu atbalsts ģimenēm, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā ir ietverta norma, kas šo pabalstu vismaz teorētiski pasargā no izmantošanas parādu piedziņā, proti, saskaņā ar likumā ierakstīto, “šis pabalsts nav pakļauts ieturējumu veikšanai un parādu piedziņai”. Taču realitātē tiesu izpildītāji varēs šo naudu izmantot parāda dzēšanai, ja vien viņi nebūs saņēmuši parādnieka iesniegumu. Iemels šādai situācijai, kad, no vienas puses, likums šo pabalstu sargā, bet, no otras puses, parādu piedziņas procesa īstenotājiem ir tiesības kontā ienākušo naudu izmantot parādu dzēšanai, ir tas, ka tiesu izpildītāji neredz parādnieka kontā ienākušās naudas avotu. Martā kontā ieskaitītie 500, 1000 vai pat 4000 eiro var būt gan valsts pabalsts par vienu vai vairākiem bērniem, gan arī darba alga, prēmija vai citi ienākumi, kurus drīkst ieturēt parāda dzēšanai.

Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Daiga Filipsone Neatkarīgajai skaidro, ka gadījumos, kad ir sagaidāms pabalsta ieskaitījums bankas kontā, par to noteikti būtu informējami parāda piedziņas īstenotāji, nosūtot iesniegumu ar situācijas izklāstu un lūgumu nevērst piedziņu uz šo pabalstu, kā arī norādot tā apmēru. Iesniegumu var nosūtīt pa pastu ierakstītā pasta sūtījumā vai elektroniski, ja dokumentu iespējams parakstīt ar drošu elektronisko parakstu.

“Vēršam uzmanību, ka pēc pabalsta saņemšanas mēneša laikā naudas līdzekļi no konta jānoņem. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka parādu piedziņas īstenotāji nespēs nošķirt līdzekļus, kas radušies no valsts sniegtā atbalsta, no citiem līdzekļiem,” uzsver D. Filipsone.

Arī tiesu izpildītāji (valsts amatpersonas, kuru pienākums ir panākt tiesu spriedumu izpildi aizskartās puses, valsts un sabiedrības interesēs) aicina parādniekus laiklus sniegt informāciju par Covid-19 vienreizējā ģimenes pabalsta saņemšanu 500 eiro apmērā par katru bērnu, lai šis pabalsts netiktu novirzīts personas parādu segšanai. Pēc izskanējušās informācijas par 500 eiro pabalsta piešķiršanu par katru bērnu arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir saņēmusi daudz jautājumu no parādniekiem, vai šo pabalstu tiesu izpildītāji drīkstēs ieturēt parādu dzēšanai. “Tāpēc vēlamies visus informēt, ka ieturējumus no šī pabalsta tiesu izpildītāji neveiks, jo tas ir vienreizējs pabalsts, kas paredzēts atbalsta sniegšanai ģimenēm ar bērniem Covid-19 krīzes radīto apstākļu mazināšanai. Tomēr, lai tiesu izpildītājs tehniski spētu nodrošināt to, ka pabalsts netiek ieturēts, parādniekam ir laikus jāinformē savs tiesu izpildītājs, ka viņš šādu pabalstu saņems. Jāņem vērā, ka tiesu izpildītājs pats nevar nevienā datu bāzē iegūt informāciju par to, vai parādnieks saņem noteikta veida pabalstus. Šādu informāciju zina tikai pats parādnieks. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka parādnieks laikus informē savu tiesu izpildītāju, jo īpaši šajā gadījumā, kad parādnieks skaidri zina, ka martā saņems no valsts pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu,” uzsver Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja parādnieks nebūs informējis tiesu izpildītāju, šis pabalsts var tikt izmantots parādu dzēšanai.

Arī Civilprocesa likuma 596. pants nosaka, ka parāda piedziņu nevar vērst uz atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, vienreizēju pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, kā arī uz sociālās palīdzības pabalstiem un bērna uzturlīdzekļiem, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem. Tāpat no parāda piedziņas ir pasargātas kompensācijas izmaksas par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citas kompensācijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības, kā arī darbiniekam izmaksājamās summas sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu.