Dzimstība krīt, bet mirstība neaug

Cik pašsaprotama ir dzimstības samazināšanās Krišjāņa Kariņa valdības politikas rezultātā, tik nesaprotama ir mirstības stabilitāte par spīti Covid-19 sērgai.
©Neatkarīgā

Centrālā statistikas pārvalde ir aprēķinājusi dzimstības un mirstības provizoriskos rādītājus 2020. gada oktobrī un līdz ar to arī gada pirmajos 10 mēnešos kopā. Dzimstības samazinājums notiek šogad uzņemtajā tempā, kurā svārstās atsevišķos mēnešu rādītāji. Piemēram, pēdējos trijos jau noslēgušos mēnešos šā gada augustā reģistrēti par 189 jaundzimušajiem mazāk, nekā 2019. gada augustā, septembrī - par 120 mazāk un oktobrī - par 185 mazāk nekā pirms gada.

Šā gada oktobrī reģistrētais1375 jaundzimušo skaits pievērš uzmanību ar nokļūšanu zem 1400 jaundzimušo robežlīnijas, pie kā Latvijas mērogā vēl neesam pieraduši. Tika gan reģistrēti 1304 jaundzimušie šā gada februārī, bet to varēja izskaidrot ar mēneša īpatnībām pēc dienu skaita. Oktobrī, turpretī, lielākais iespējamais dienu skaits pēc Latvijā lietotā Saules kalendāra.

2020. gada oktobris apstiprina jau ilgākā laka posmā redzamas dzimstības, t.i., dzimstības neesamības tendences. 2016. gadā fiksēti 1817 jaundzimušie un sešu gadu laikā gandrīz par pustūkstoti mazāk. Tagadējais dzimstības samazinājums mazliet apsteidz iedzīvotāju novecošanos, kuras dēļ dzimstībai jātiecas uz nulli pilnīgi neatkarīgi no tā, ko cilvēki par to domā un runā. Valdībai nav nekādu izņēmuma tiesību pārvarēt iedzīvotāju novecošanās efektu, taču valsts rīcībā esošo resursu izmantošana var šo efektu pārbīdīt par dažiem gadiem. Izrādījās, ka pat materiāli resursi nav vajadzīgi. Pietika ar skaistiem vārdiem 13. Saeimas vēlēšanu kampaņas laikā un jaunām sejām Saeimā un valdībā pēc vēlēšanām, lai dzimstības intensifikācija atvirzītu iedzīvotāju novecošanas efektu par gadu pusotru. Tagadējais dzimstības samazinājums ir skaitliski izteikts cilvēku vilšanās rādītājs par K. Kariņa valdības pirmo pastāvēšanas gadu. Jāņem vērā, ka šobrīd dzimst bērni, par kuru nākšanu pasaulē viņu vecāki izlēma pirms 9-12 mēnešiem. Šā gada oktobris ir ievērojams ar to, ka uz lēmumiem par šajā mēnesī piedzimušajiem bērniem vēl neatstāja iespaidu Covid-19, kas 2020. gada pirmajos mēnešos vēl tikai pārtapa no ziņas par kārtējām dīvainām izdarībām Ķīnā par brīdinājumu, ka varbūt tas attiecas arī uz Latviju.

Covid-19 sakarā daudz lielāku interesi nekā līdz šim pierasts izraisa nomirušo cilvēku skaits. Tas, atšķirībā no jaundzimušo skaita, nekādas izmaiņas neparāda. Atkārtojot atskatīšanos uz 2016. gada oktobri, atklājas 2392 mirušie, kuru tad, kad Covid-19 vēl nevienam sapņos nerādījās, bijis vairāk, nekā 2311 mirušie šā gada oktobrī. Atšķirības starp abiem skaitļiem iekļaujas svārstību koridorā, kurā sacenšas divi pretēji spēki. No vienas puses, mirušo skaitu samazina atlikušo iedzīvotāju kopskaita samazināšanās. No otras puses, mirušo skaitu palielina iedzīvotāju novecošana, jo tā palielina katra atlikušā cilvēka nāves varbūtību. Covid-19 nav šo līdzsvaru novirzījis ne vienā, ne otrā virzienā ne par mata tiesu.

CSP dati pēc vēlēšanās vienlīdz labi izmantojami gan apgalvojumiem, ka Covid-19 īstenībā ir maziedarbīga sezonālā vīrusa infekcija, gan tam, lai slavētu valsts un tieši medicīnas darbinieku panākumus cīņā ar briesmīgu infekciju.

Jāpiebilst, ka mirstība nav pieaugusi ne Covid-19, ne tā apkarošanas pasākumu pasākumu dēļ, kaut nav šaubu, ka iedzīvotāju piekļuve ārstiem un ārstēšanai tagad ļoti apgrūtināta. Ļaunas mēles piebilstu, ka šādi dati liecina par to, cik maza ārstēšanai vai neārstēšanai ietekme uz cilvēka izdzīvošanu vai nāvi.

Ar oktobra mirstības rādītājiem tomēr nepietiek, lai izdarītu drošus secinājumus par Covid-19. Jāpaciešas vēl tikai mēnesis, lai secinājumi kļūtu daudz drošāki vismaz attiecībā uz Covid-19 tiešo ietekmi. Salīdzinot divu pēdējo gadu rādītājus, šogad septembrī mirušo par 9 vairāk, nekā 2019. gada septembrī un oktobrī - par 20 vairāk, nekā 2019. gada oktobrī. Mirušo skaita pieaugumu no septembra uz oktobri var izskaidrot arī Covid-19 slimnieku skaita pieaugumu. Pēc Slimību kontroles centra datiem, valsts iesāka septembri ar 81 cilvēku, kas bija saslimis ar Covid-19 iepriekšējo 14 dienu laikā. Šis pats rādītājs 1. oktobrī bijis 374 cilvēki, 1 novembrī - 2686 cilvēki un vakar (24. novembrī) - 5298 cilvēki. Ja tik strauji izplatās patiešām smaga slimība, tad novembri mirušo skaitam vajadzētu iet uz augšu pamanāmi strauji. Jau oktobrī saslimušo lielais un augošais skaits kļuva par statistiski pamanāmu lielumu un novembrī šis process strauji turpinās. Covid-19 nav zibens spēriens, kas nogalina vienā mirklī, bet komplikācijas izraisošs vīruss, tāpēc novembrī nāvei vajadzētu ievākt jau oktobrī sēto ražu. Lai gan neviens nekad nav vienādojis saslimušo skaitu ar nomirušo skaitu, kopējiem mirstības rādītājiem būtu jāreaģē uz slimību, kuras pacientu skaits tiecas no nulles pagājuša gada novembrī uz 10 tūkstošiem šā gada novembra beigās. Žēl, protams, ja nāktos uzlikt par apmēram 100 krustiem vairāk nekā uz 2174 pagājušā gada novembrī mirušos kapiem, bet toties varētu izbeigt jautājumus par ticamību Covid-19 aprakstam un testiem, ar kādiem slimība tiek diagnosticēta.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā