Vāc pierādījumus pret ēkas saglabāšanu

Pilnīgi neatkarīgu ekspertu SIA “Firma L4” devusi par ēku atzinumu, ar kādu vilks, t.i., valdība, paēdis, bet kaza, t.i., ēka dzīva. Tehniskā valodā runājot, “ēkas stāvoklis ir apmierinošs un tās kopējais nolietojums ir 40%”, bet vairāki ēkas būvelementi nolietoti par 100% vai vārdiski raksturoti kā esoši neapmierinošā stāvoklī. Tādā veidā vienlaicīgi pamatoti ēkas glābšanas darbi varbūt ar pārbūvi pa 100%, bet ēka nav pasludināta par graustu, kuram neviens nedrīkst tuvoties un kur nu vēl atrasties.

VISIEM LABI. Valsts a/s “Valsts nekustamie īpašumi” saņēmusi un publiskojusi tieši tādu atsauksmi par savu īpašumu Rīgā, Elizabetes ielā 2, kāda vajadzīga Latvijas valdībai / Arnis Kluinis/Neatkarīgā

Ar kopējo nolietojumu par 40% ēka Elizabetes ielā 2 ir starp labāk saglabātajām ēkām Rīgā. Ja visas Rīgas ēkas pārbaudītu tik piekasīgi, kā tas bija jādara ar šo ēku, tad tām nāktos piešķirt vēl lielāku nolietojuma pakāpi un lemt par aizliegumiem tās ekspluatēt, no kā gan valsts, gan pašvaldības iestādes cenšas izvairīties, kamēr vien tas iespējams.

Ēku Elizabetes 2 ielā patlaban aizņem VNĪ īstermiņa nomnieki. Viņiem nebūtu iespējams ēku izmantot, ja “Firma L4” noteiktais kanalizācijas un sanitārtehnikas nolietojums par 100% nozīmētu, ka ēkā vispār nedarbojas tualetes. Tās darbojas un, cerams, izturēs vēl vairākus gadus. Ja tagad tiks pieņemts galīgais lēmums par koncertzāles būvēšanu biroju ēkas vietā, reālie būvdarbi varētu sākties pēc gadiem pieciem pēc arhitektu izvēles konkursa ar tā rezultātu pārsūdzēšanu un celtnieku izvēles konkursa ar atkal savām pārsūdzībām. Pa vidu notiktu koncertzāles projektēšana pāris gadu garumā.

Krišjāņa Kariņa valdība virza projektu uz priekšu tādā tempā, lai padarītu tā izpildi neatgriezenisku vismaz to divu gadu laikā, cik daudz laika valdībai vēl atlicis pēc Latvijas likumiem. Atbildība par projekta virzību uzlikta Kultūras ministrijai. Tā sola nepilna mēneša laikā, līdz 6. novembrim pabeigt Baltijas arhitektūras skolu un profesūras plenēru, kam būtu jādod (pozitīvs) slēdziens par akustiskās koncertzāles ietilpšanu tagadējā biroju ēkā ar tai piegulošo teritoriju. Ar atsauci uz Covid-19 plenērs tiek organizēts attālināti.

Ir izveidota Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstības darba grupa, ko vada kultūras ministrs Nauris Puntulis, kuram asistē divi bijušie kultūras ministri Ints Dālderis ar nopelniem Liepājas koncertzāles būvdarbu vadīšanā un arhitekts Jānis Dripe. Uz piektdienu tika solīta atklāta šīs grupas sēde, kas tomēr tika pārkvalificēta par slēgtu. Pēc sēdes par situāciju ar koncertzāles projektu Neatkarīgai pastāstīja Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga. Pagājušas piektdienas sēdē darba grupa pieņēmusi zināšanai “Firma L4” slēdzienu par iespējām turpināt ēkas Elizabetes ielā 2 ekspluatāciju un tagad gaidīs plenēra rezultātus.

Būtiskākais ir tas, ka J. Poga uzskata par reālu esošas ēkas būvelementu integrāciju jaunajā koncertzālē. Vārda tiešā nozīmē koncertzāle ar 1000 vietām varētu atrasties tagadējo biroju ēkai piederošo saimniecības ēku vietā virzienā uz Kronvalda bulvāri. Par šādas teritorijas esamību lielākā daļa cilvēku neko nezina. Starp citu, šo teritoriju no Kronvalda bulvāra puses aizsedz veca ēka - valstij piederošs grausts. Ja to varētu integrēt koncertzāles apbūvē, tas būtu lietderīgs Covid-19 naudas apgūšanas veids. Savukārt tagadējais biroja telpu korpuss būtu izmantojams mūziķu vajadzībām, par kurām koncertu klausītāji pat neiedomājas. Biroju korpusā jau atrodas konferenču zāle, kas pārveidojama par kamermūzikas zāli. Speciālu automašīnu stāvvietu koncertu publikai nevajagot, jo tā paša Rīgas kanāla malās novietotās Nacionālās operas un baleta un Nacionālā teātra piemērs rāda, ka publika līdz šīm iestādēm var atnākt kājām.

Apsūdzības pierādījumi ēkas Elizabetes ielā 2 lietā

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā