No mākslinieku honorāriem valsts grib ieturēt vismaz ceturto daļu

Finanšu ministrija jau vairākas reizes ir mēģinājusi palielināt nodokļu slogu autoratlīdzību saņēmējiem un ne bez rezultātiem. Pirms diviem gadiem līdz ar nodokļu reformu papildus iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN) autoratlīdzībām tika ieviestas divas jaunas nodokļu likmes valsts pensiju apdrošināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Šogad atkal Finanšu ministrija atgriezusies pie vēlmes reformas rezultātā piespiest autoratlīdzības saņēmējus, arī tos, kuru ienākumi ir niecīgi, nodokļos samaksāt vairāk. Tas ir pretrunā ar premjera Krišjāņa Kariņa nesen žurnālistiem pausto, proti, “valdība nekādā gadījumā nevēlas likt cilvēkiem ar ļoti maziem ienākumiem maksāt nesamērīgi lielu nodokli”. K. Kariņš uzsvēra, ka patlaban tiek strādāts pie tā, kā ieviest iespējami vienkāršu nodokļu samaksas sistēmu. “Mēs nekādā gadījumā nevēlamies un neiesim tajā virzienā ‒ likt cilvēkiem, kuri, godīgi strādājot, nespēj nopelnīt minimālo, maksāt nesamērīgi lielu nodokli,” teica premjers. Tas, kā šis solījums tiek pildīts, ir redzams, iepazīstoties ar šodien valdībā lemto.

Kompromiss ar zaudējumiem

Valdības lēmums paredz, ka līdz 2021. gada 1. jūlijam autoratlīdzību saņēmēji varēs turpināt savas finansiālas attiecības ar valsti, tajās neko nemainot. Savukārt pēc nākamā gada 1. jūlija vajadzēs izvēlēties vienu no trim iespējām, proti: pašnodarbināto personu nodokļu nomaksas režīmu autoram, kas ir reģistrējis savu saimniecisko darbību; darba ņēmēju vispārējo nodokļu nomaksas režīmu; nodokļu nomaksu no apgrozījuma. Ja autors izvēlas trešo variantu, tad autoratlīdzības izmaksātājam būs pienākums samaksāt valstij nodokļos 25% no honorāra summas. Tātad, vienojoties par 500 eiro lielu honorāru, pasūtītājam valstij būs jāsamaksā 125 eiro kā nodoklis, bet pasūtījuma izpildītājs par darbu uz rokas saņemtu 375 eiro. Turklāt 25% likme ir spēkā tikai apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā. Savukārt honorāriem pārsniedzot 25 000 eiro gadā, nodokļu likme būs 40%.

No 2022. gada 1. janvāra autoru nodokļu nomaksa būs jāveic līdzīgā kārtībā kā mikrouzņēmumu nodokļu maksātājiem, piemērojot autoratlīdzību saņēmējiem no 2021. gada 1. jūlija ieviestās likmes un apgrozījuma apmēru.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis vakar valdībā panākto vienošanos sauc par kompromisu. “Valdībā skatītais piedāvājums izmaiņām nodokļu piemērošanā autoratlīdzību saņēmējiem panākts kā kompromisa variants ar Finanšu un Labklājības ministriju. Bija būtiski panākt, lai izmaiņas autoratlīdzību saņēmējiem sāktu darboties pakāpeniski, nevis ar 1. janvāri, kā sākotnēji bija iecerēts, lai visi, kas noslēguši līgumus, spētu pilnvērtīgi un bez zaudējumiem pildīt savas līgumsaistības. Tas piedāvā radošajām personām ‒ autoratlīdzību saņēmējiem - sociālās apdrošināšanas pakalpojumu grozu: slimības pabalstu, sākot no 11. dienas, maternitātes un paternitātes pabalstu u.c., vienlaikus dodot iespēju nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem,” norāda N. Puntulis.

Neatkarīgā

Skaudrā realitāte

Karikatūrists Agris Liepiņš “Latvijas Avīzē” atklāj skaudru patiesību, kā klājas autoratlīdzību saņēmējam nodokļu pasaulē.

“Esmu mākslinieks karikatūrists un par pasūtītajām karikatūrām saņemu autoratlīdzību jeb honorāru. Uzdrošinos cerēt, ka vecumdienās neesmu sācis zīmēt sliktāk, bet samaksa gan rūk kā sniegs saulē. Drukātās preses tirāžas samazinās. Laikraksts “Dienas Bizness”, kurā nostrādāju vairākus gadu desmitus, pagājušā gada rudenī beidza pastāvēt drukātā veidā. Elektroniskajai avīzei karikatūras nevajadzēja, jo raugi - par karikatūrām jāmaksā honorārs, bet tālāk jārada par velti, jo interneta avīzes aplūkošana ir bezmaksas. Līdz ar to autoratlīdzība par divdesmit karikatūru uzzīmēšanu mēnesī pazuda no mana maciņa uz neatgriešanos. Palika četras karikatūras mēnesī, jo papīra formātā saglabājās iknedēļas izdevums jeb nedēļas žurnāls,” stāsta mākslinieks.

Pēdējais viņam samaksātais honorārs ‒ nepilni pusotra simta eiro. Pēc viņa aprēķiniem, nodokļos ir bijis jāsamaksā 170 (!) eiro. Tātad vēl jāpiemaksā valstij pārdesmit eiro par to, ka strādājis.

Pavasarī, vēl pirms pandēmijas sākuma, tūrisma firma viņam pasūtīja zīmējumus un godīgi samaksāja. Pēc ilgiem laikiem mākslinieks varējis priecāties - makā bija nedaudz zem astoņsimt eiro. Taču prieki bijuši īsi - no Valsts ieņēmumu dienesta pienāca mīļa vēstule ar aicinājumu samaksāt sociālās iemaksas 138,25 eiro apmērā, jo mēnesī biju nopelnījis vairāk par 430 eiro.

“Valdība gatavo nodokļu pārmaiņas. Varasvīriem nepatīk, ka Latvijas Republikā cilvēki saņem mazas algas. Viņi paši taču saņem pieklājīgi, grēks būtu sūdzēties. Nu nevar tā būt, ka citi saņem maz! Tāpēc runasvīri nosprieda, ka īstenībā visi saņem lielas algas, vienīgi mazo algu saņēmēji to slēpj, jo negrib maksāt nodokļus! Mazo algu saņēmēji vienkārši krāpjas! Īpaši runasvīriem nepatīk radošo profesiju pārstāvji,” secina A. Liepiņš.

Par iecerētajām nodokļu izmaiņām ir noraizējušies teju visi radošo profesiju pārstāvji. Vairāk nekā 100 no viņiem mēneša sākumā nosūtīja atklātu vēstuli Valsts prezidenta kancelejai, Saeimai un Ministru kabinetam, kurā nosoda un uzskata par nepieņemamu obligāto sociālās apdrošināšanas maksājumu veikšanu neatkarīgi no ienākumu gūšanas fakta. Viņu ieskatā, pēc analoģijas varētu pieprasīt no jaunām ģimenēm maksu par bērnudārzu avansā par vēl nepiedzimušiem bērniem.

“Tāpēc tik neiedomājami ciniska un nežēlīga ir mākslas nozares profesionāļus tik smagi ietekmējošo izmaiņu veikšana tieši tagad, kad Covid-19 izraisītā krīze jau ir atstājusi graujošas un bieži vien neatgriezeniskas sekas kultūras nozarē,” akcentēts vēstulē.

Radošo nozaru pārstāvji uzsver, ka viens no valdības pārstāvju argumentiem ir bažas, ka īpašo nodokļu režīma iespējas var izmantot nodokļu apiešanā un optimizācijā. Tomēr vēstulē arī tiek atzīmēts, ka ļaunprātīga likumu normu neievērošana var notikt jebkurā jomā, var krāpties arī ar priekšlaicīgo pensionēšanos un invaliditātes pabalstiem, bet tādēļ netiek pārstāts atbalstīt cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Pēc vēstules autoru domām, Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu policijas uzdevums ir šos gadījumus atklāt.

Kultūras darbinieki pieprasa nepieļaut nodokļu maksāšanu par neiegūtiem ieņēmumiem un aicina neatteikties no autoratlīdzības definīcijas un modeļa, atstājot iespēju atbilstoši nozares specifikai saglabāt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamos autora darba radīšanas izdevumus, kuru normas ir noteiktas 25% un 50% apmērā, ņemot vērā darbības veidu.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā