Covid-19 dēļ neizmantotās dāvanu kartes ārā nemetiet!

Dāvanā saņemtās dāvanu kartes vai iegādātos abonementus, kurus krīzes dēļ nepaspēja izmantot, laukā sviest nevajag. Lielākoties tie vēl ir derīgi, kaut gan to derīguma termiņš ir beidzies.

“Līvu akvaparka” īpašnieces SIA “Akvaparks” izpilddirektore Velta Lasmane skaidro: ja “Līvu akvaparka” dāvanu karšu un i-biļešu izmantošanas termiņš iekrita laika periodā pēc šā gada 15. marta, to izmantošanas termiņš ir pagarināts līdz 2020. gada 30. septembrim.

Savukārt “Elektrum” olimpiskā centra abonementu termiņš ir pagarināts par 88 dienām, ja tie iegādāti līdz 13. martam un nav izmantoti. Samaksājot vienreizēju maksu 7 eiro apmērā, reižu abonementus iespējams pagarināt līdz 2020. gada 31. augustam. Bērnu peldētapmācības abonementu neizmantotās reizes izmantojamas jebkurai vasaras grupai. Tiesa, šobrīd nedarbojas spēka zāle, kas ir slēgta tehniskiem darbiem. Spēka zāles abonementi apturēti līdz zāles darbības atsākšanai.

Valmieras peldbaseins atsāka darbu 9. jūnijā, ievērojot visus valstī noteiktos drošības ierobežojumus. Arī iepriekš iegādātie Valmieras peldbaseina abonementi un dāvanu kartes ir pagarinātas par trim mēnešiem, ņemot vērā laiku, kurā peldbaseinu komplekss bija slēgts.

Vēlama, bet ne obligāta

Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikācijas daļas vecākā konsultante Evija Lene Neatkarīgajai skaidro, ka gadījumos, ja patērētājs ar pakalpojumu sniedzēju nevienojas citādi, tad, ievērojot izsludināto ārkārtējo situāciju valstī, normatīvie akti neuzliek par pienākumu pakalpojumu sniedzējiem atmaksāt patērētājam samaksāto naudas summu par iegādāto abonementu (noslēgto līgumu par pakalpojumu saņemšanu). Taču pēc nepārvaramas varas apstākļu izbeigšanās pakalpojumu sniedzējam ir nekavējoties jāatsāk noslēgto abonementu /līgumu pildīšana, ja tas ir iespējams.

Saskaņā ar PTAC skaidroto, gadījumā, ja pakalpojumu sniedzējam pēc valdības noteiktā ierobežojuma atcelšanas uzreiz vai pēc tam, kad parasti atsākas konkrētā pakalpojuma izmantošanas sezona (piemēram, peldbaseina pakalpojums), vairs nebūs iespējams nodrošināt pakalpojumu saskaņā ar iegādāto abonementu un/vai noslēgto līgumu, tad pakalpojumu sniedzēja pienākums ir atmaksāt patērētājam naudu par nenodrošināto pakalpojumu atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam.

“Runājot par dāvanu kartēm, ja ārkārtas situācijas laikā noteiktu ierobežojumu dēļ komersanta sniegtais pakalpojums ir ticis ierobežots vai arī veikals/restorāns bijis slēgts, komersantam būtu jāpagarina dāvanu kartes termiņš. Taču, ja pakalpojums vai veikals/restorāns ir bijis atvērts arī ārkārtas situācijas laikā, komersanta pienākums nav pagarināt dāvanu karti, taču patērētājs var vērsties pie komersanta un mēģināt vienoties par kopēju risinājumu,” uzsvēra E. Lene.

Uz ātru atgūšanos necer

“Līvu akvaparks” apmeklētājiem bija slēgts 92 dienas. 20. jūnijā tas atsāka darbu daļēji (dodot iespēju atpūsties vasaras pludmalē), bet no šodienas - ir atvērts viss komplekss. Rūpējoties par apmeklētāju drošību, arī “Līvu akvaparkā” apmeklētāju skaits tiek regulēts. Tieši šī iemesla dēļ netiek vairs pārdotas visas dienas biļetes, abonementi, tāpat biļetes nevar nopirkt internetā. Apmeklētājiem ir jāievēro piesardzības pasākumi. Taču citādi atrakciju parkā viss notiek kā ierasts ‒ apmeklētājiem pieejama visa vasaras pludmales teritorija ar āra slidkalniņiem, viltīgo kupolu, ūdens skeletonu, kā arī SPA komplekss, bistro “Zambezi”, viļņu baseins, kā arī visas izklaides iekštelpās.

“Pēc 111 pilnas un daļējas dīkstāves dienām esam patiesi noilgojušies pēc mūsu apmeklētājiem,” saka “Līvu akvaparks” izpilddirektore Velta Lasmane.

Tomēr viņa pieļauj, ka atgūšanās pēc krīzes var prasīt salīdzinoši ilgu laiku, iespējams, pat vairākus gadus. “Par ārkārtas situācijas pārciešanu varēsim runāt ne agrāk par 2023. gada vidu, ja būsim tikuši ārā no tās aizas, kurā nonācām Covid-19 ieviesto ierobežojumu dēļ.” I. Lasmane atzina, ka, pat neskatoties uz to, ka “Līvu akvaparks” darīja visu nepieciešamo izmaksu samazināšanai dīkstāves laikā, parka uzturēšana izmaksājusi no 40 000 līdz 60 000 eiro mēnesī. Ārkārtējās situācijas dēļ “Akvaparka” zaudējumi šogad pirmajos piecos mēnešos sasniedza vairāk nekā 300 000 eiro. Prognozēt nākotni šobrīd ir diezgan neiespējami.

“Visas prognozes ir saistītas ar Covid-19 potenciālo draudu psiholoģisko aspektu. Cik ātrā laikā cilvēki atrod no bailēm? Cik ātrā laikā atjaunosies tūristu plūsma? Ko izvēlēsies baudīt cilvēki pēc ierobežojumu atcelšanas? Tas, kurš var atbildēt uz šiem jautājumiem, var prognozēt. Pašlaik viss norāda uz to, ka process būs visai ilgs un tūrisma nozares un saistītu nozaru izdzīvošanas jautājums būs ārkārtīgi aktuāls. Un arī šajā periodā valsts nostāja un atbalsts būs būtisks,” uzsvēra I. Lasmane.

Līdz krīzei “Līvu akvaparka” apmeklētāju plūsmu lielākoties veidoja vietējie iedzīvotāji (58%). Pārējie bija viesi no citām valstīm.

Divu nedēļu laikā (no 20. jūnija) “Līvu akvaparku” lielākoties apmeklētāja Latvijas iedzīvotāji. Bija arī viesi no Igaunijas (30%) un Lietuvas (14%), kā arī no Somijas, Indijas, Norvēģijas, Polijas, Spānijas, Ukrainas un Vācijas. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 15,5% ir samazinājies pašmāju apmeklētāju īpatsvars, bet dubultojies viesu skaits no Igaunijas, atklāj I. Lasmane.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā