Vasarā joprojām populāri metālmūzikas festivāli

ATVADAS NO SKATUVES. Jūlija sākumā Arēnā Rīga uzstājās leģendārā grupa Black Sabbath, kas bija viņu pēdējais koncerts karjerā. «Klausītāju bija daudz, un tas bija labs koncerts. Visu vēl joprojām varēja labi nodziedāt,» saka metāla mūzikas zinātājs Raimonds Lagimovs © F64

Vēl pirms desmit gadiem uz ielas varēja strikti atpazīt dažādu subkultūru pārstāvjus – gan pēc drēbēm, gan matu sakārtojuma, dažreiz pat gaitas. Šodien uz ielas pamanīt kādu gotu vai panku ir kas īpašs. Kur visi palikuši? Vai tagad uz ielas redzami tikai mainstream hipsteri?

«Cilvēki mūsdienās vairs necenšas tik ļoti ar savu tēlu pieskaņoties mūzikas stilam, ko klausās. Tāpat kā mūzikā stili, žanri jaucas kopā, arī cilvēki var piederēt pie dažādām subkultūrām. Piemēram, daudzas metāla mūzikas grupas uzstājas ikdienišķos apģērbos, ar īsiem matiem, kas 80., un 90. gados nebūtu pieņemami,» domīgi saka mūzikas eksperts Uldis Rudaks. Dažādi elementi, piemēram, ādas jaka, kas agrāk bija raksturīga tikai roka un metāla mūzikas faniem, tagad esot populāra neatkarīgi no mūzikas stila gaumes. «Tas ir modes atribūts, un daudzi mūziķi to valkā. Pat Justs, kas uzstājās Eirovīzijā, bija uzvilcis ādas jaku,» uzskata U. Rudāks.

Roka grupas Inokentijs Mārpls līderis Raimonds Lagimovs jeb Dambis domā, ka «ārējā atribūtika zudusi, lai iekļautos darba tirgū». Mūsdienās daudzi aprobežojas vien ar krekliem, kurus rotā iemīļotu mūzikas grupu nosaukumi. «Pieņemu, ka daudzi bankas klerki mājās klausās metālu. Ikdienā, ja izskaties citāds, jāsaskaras ar izstumtību,» ir pārliecināts Dambis.

Nesen Amerikā Humboltas Valsts universitātē (Humboldt State University) veiktais pētījums pierāda, ka tie, kuri jaunībā klausījušies metālu, ir laimīgāki, apmierinātāki ar savu dzīvi. Lai arī šādas mūzikas fani bieži aizvadījuši bīstamu dzīvi, kas iekļauj neaizsargātu seksu, narkotikas un citas apreibinošas vielas, kopumā jauniešiem bijis vieglāk pāriet no pusaudža vecuma uz pieaugušo. «Tas saistīts ar cilvēka iztrakošanos un izlādēšanos. Ja jaunībā dzīvo ekstrēmu dzīvi, kas izriet no ekstrēmās mūzikas, tad sanāk izpausties pilnā programmā. Ja jaunībā esi pārāk nopietns, ģērbies un uzvedies kā visi citi, tad neesi izdzīvojis jaunību pilnvērtīgi,» uzskata U. Rudaks. Arī Dambis atzīst, ka metāla mūzikas cienītāji visbiežāk ir «ar veselīgu skatu uz dzīvi un labu humora izjūtu».

Mūsdienās, lai arī uz ielas neredz šīs subkultūras pārstāvjus tādā daudzumā kā agrāk, ir vietas, kur metālisti pulcējas. Tas ir klubs Melnā piektdiena, tie ir atsevišķi mūzikas koncerti un festivāli. Pagājušās nedēļas nogalē Viesītes novada Lonē notika otrais Zobens un Lemess festivāls, kur uzstājās etniskās mūzikas, postfolka, folkroka un folkmetāla grupas, notika seno amatnieku meistarklases un citas nodarbes. Uzstājās ne tikai pašmāju grupas Skyforger un Iļģi, bet arī grupas no Grieķijas, Turcijas un citām valstīm, kuras atzinīgi uzņēma festivāla publika.

«Pirmkārt, uz festivālu atbraucu mūzikas dēļ. Šī ir vienīgā vieta, kur šovasar spēlēs, piemēram, Skyforger. Otrkārt, šī ir vieta, kur šāda žanra mūzikas piekritējiem Latvijā satikties vienuviet,» saka Zobens un Lemess apmeklētājs Normunds. Viņš uzskata, ka ikdienā nav daudz vietu, kur apmeklēt šādus pasākumus, un ir priecīgs, ka tāds ir.

Normunds nav vienīgais, kuru piesaistīja Skyforger uzstāšanās. Marija Fernanda ieradusies no Brazīlijas, lai baudītu Latvijas folkmetāla grupas koncertu: «Pirms vairāk nekā trīs gadiem pirmo reizi klausījos Skyforger, un man ļoti iepatikās viņu mūzika. Pēc kāda laika man radās iespēja doties uz Latviju, un tagad esmu nolēmusi šeit palikt uz dzīvi.» Interesantākais, ka impulss doties uz Latviju nācis tieši no patikas pret folkmetāla grupu. Brazīliete novērtē latviešu folkloru un mūzikas tradīcijas.

Kristiāns un Edgars, kas spēlē metāla mūzikas grupā Mindesign, uz festivālu ieradās pirmo gadu. «Šeit mēs baudām metāla sabiedrības kultūru, jo šis ir vienīgais tāds Latvijā. Liela daļa cilvēku ir pazīstami, visi savējie, ir kopīgas intereses. Visi ir pozitīvi, priecīgi. Neviens nav naidīgs,» saka Kristiāns. Mūziķi uzskata, ka festivāls Zobens un Lemess šobrīd ir «metāla meka Latvijā» un tur, tā kā cilvēkus vieno līdzīga dzīves uztvere, ir viegli atrast kontaktu un saprasties arī ar nepazīstamiem cilvēkiem. «Metāls cilvēkus vieno, nevis šķir. Šajā festivālā es jūtos iederīgs,» pārliecināti saka Edgars.

Savukārt 22. un 23. jūlijā Ķekavas pagastā norisināsies ceturtais rokmūzikas festivāls Klang!, uz kuru dosies arī Inokentijs Mārpls un citi mūziķi.



Izklaide

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī mūzikas ierakstu Gada balvas „Zelta mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.