Ar pavāra diplomu kabatā
 

"Virtuves darbi man nav ķīniešu ābece, jo esmu diplomēts pavārs un pārtikas tehnologs,""nosmej dziedātājs Ivo Fomins.

"Skolas gados biju diezgan liels palaidnieks, tāpēc tētis izlēma mani sūtīt uz citu pilsētu mācīties, jo Liepājā bija pārāk daudz visādu vilinājumu. Tā nonācu Kandavas sovhoztehnikumā. Tēvs, būdams taksists, gribēja, lai eju viņa pēdās un kļūstu par automehāniķi, taču es neizturēju konkursu. Nekas cits neatlika kā izvēlēties citu specialitāti, jo tētis man bija piekodinājis:"Neiestājies tu atpakaļ uz Liepāju nedrīksti braukt!"

Vieglākais ceļš šķita mācīties pavāros," stāsta mūziķis un piebilst, ka īpaši centīgs skolnieks neesot bijis, jo mūzika esot interesējusi vairāk nekā pavārmāksla. Lazanja, kraukšķīgi kartupelīši un vistiņa. Šādus tādus Kandavas

sovhoztehnikumā mācītus knifus Ivo atceroties joprojām.

"Tagad ir pieejami citi produkti nekā tad, kad mācījos, un ir arī citi ēšanas paradumi, tāpēc skolas laiku receptes necilāju.Taču kad esmu kaut kur ārzemēs, man nav jāprasa, kā tas ēdiens jātaisa, jo ēdot ir aptuveni skaidrs, kas un kā," saka Ivo un piebilst, ka pēc skolas beigšanas pavāra profesijā neesot nostrādājis ne dienu, kaut gan šis darbs paticis itin labi.

"Mana pirmā prakses vieta bija Liepājas pilsētas slimnīca, kur palīdzēju gatavot ēdienu personālam - ārstiem un māsiņām. Darīju visu ko - atkauloju kautķermeni jeb centos dabūt gaļu nost no kauliem, stāvēju gan pie plīts, gan pie letes. Cik nopratu, virtuves strādnieki bija mierā ar manu darbu."

No kāda ārvalstu brauciena Ivo esot pārvedis lazanjas recepti, kuru pats pēc sava prāta pilnveidojis - pirms gatavošanas viņš lazanjas plāksnītes uz mirkli iemērcot karstā ūdenī, lai tās kļūtu mīkstākas. "Šis ēdiens garšo visiem manas ģimenes locekļiem."

Visu rakstu lasiet 18. augusta izdevumā.