Latvju zemei bija piesolīts pirmais sniegs, tādēļ bāleliņiem nedēļa aizritēja drudžainā rosībā. Pagrabos, bēniņos, antresolos, pieliekamajos un citos ankambaros tika meklētas sniega lāpstas, velteņi, dūraiņi un ausaines, ļaudis steidza asināt ragavu slieces un slēpju kantes, bet paši tālredzīgākie jau bija paspējuši zirgu vasaras pakavus nomainīt pret ziemas pakaviem, govis aprīkot ar ziemas tesmeņiem, bet vistām piemontēt ziemas knābjus.
Interneta sociālajās vietnēs sāka parādīties pirmās žēlabas par no sniega nenotīrītām ietvēm un jumtiem, kā arī sabiedrisko transportu, kas kavējas milzīgo kupenu, apledojušo tiltu, ragā sasalušo vadu un apsnigušo vadītāju dēļ, savukārt Rīgas dome jau bija sagatavojusi paziņojumu, norādot, ka ekstrēmo laika apstākļu dēļ viss ziemai sagādātais ceļu kaisāmais materiāls jau ir izkaisīts, tādēļ nebūtu slikti, ja aizejošā valdība atmestu kādu eirocentu no neparedzētiem gadījumiem pietaupītiem līdzekļiem vai atļautu arī domei piedalīties ministriju neiztērēto miljonu pārdalē, vai vismaz pielaistu tuvāk silei līdz šim pašu silti sildīto Siltumservisu Rīga, kurš gan vēl joprojām nebija pratis pieslēgt radiatorus un atgaisot bēniņus. «Fig vam! Pašiem nepietiks, jo rādās, ka mūs gaida četri liesi gadi,» lakoniski atbildēja vecās koalīcijas partijas.
Kaut kā joprojām īsti nevedās ar jaunās koalīcijas stiķēšanu un lipināšanu, tāpēc bukmeikeru kantoros aizvien lielāks skaits spēlmaņu lika savu piķi uz to, ka nākamo valdību izdosies izveidot tikai pēc tam, kad migrantu karavāna no Meksikas būs aizsoļojusi līdz ASV, šķērsojusi visas Savienotās Valstis, Kanādu, Ziemeļu Ledus okeānu, Āziju, Austrāliju, Antarktīdu un Dienvidameriku, atkal nonākot līdz Meksikai. «Nu, nu nevajag jau pārspīlēt! Principā mums jaunās valdības aprises ir skaidras, atlicis vēl tāds sīkums, kā panākt, lai tās būtu skaidras arī visiem pārējiem, kurus mēs gribam redzēt koalīcijā. Kuriem tieši? Uz šo jautājumu es gan nevarēšu atbildēt, tas ir komercnoslēpums, ko zina tikai Pabrīķis, un arī tad diez vai,» paziņoja Attīstībai/Pird! Daniēls Rēbuss Pavļututs, un, lai apliecinātu, ka runājis taisnību, skaļi nošķaudījās un izdarīja kaut ko vēl skaļāku.
Pa to laiku Amerikas trumpīgais Trumpis pavēstīja par izstāšanos no vidēja darbības rādiusa raķešu aizliegšanas līguma, ko 1987. gadā bija parakstījuši Gorbijs un Ronijs. Nedz militārajiem ekspertiem, nedz politmurgologiem, nedz citiem sociālantropologiem, nedz pašam Trumpim nebija īsti skaidrs, ko tas varētu nozīmēt, tomēr drošības labad medijiem tika izplatīti paziņojumi, ka tas ir radikāls pavērsiens, kas mainīs ne tikai visu globālo kārtību, bet arī ietekmēs margarīna un sāls cenas lielveikalos un skolēnu rudens brīvlaika garumu.
Parasto tautu gan vairāk interesēja parastākas problēmas. Izrādījās, ka oktobra pēdējā svētdienā tomēr atkal nāksies ļurkāt pulksteņu rādītājus, turklāt nebija nekādas garantijas, ka tā būs pēdējā reize. Lai gan Eiropas Savienība ar savu pašu galveno apkures katlu Žanu Klodu van Junkeru priekšgalā bija mudinājusi ļurkāšanu pārtraukt, savienības dalībvalstis nespēja vienoties, vai turpmāk dzīvot pēc vasaras, ziemas, rudens vai pavasara laika. Mīļā miera labad van Junkers visžēlīgi atļāva attiecīgus lēmumus pieņemt arī vasaļvalstu municipalitātēm, taču ar vienu būtiski nosacījumu - pēc vienošanās ar kaimiņiem, lai nesanāktu tā, ka Annenieki dzīvo pēc Teherānas laika, bet Kaķenieki - pēc Lisabonas.
Taču par nedēļas apspriestāko notikumu kļuva šokējošās un prātam neaptveramās norises Viļānu pusē. Pēc nedēļām ilgas plānošanas, izlūkošanas, kurā bija iesaistīti droni un militārie satelīti, kā arī konsultēšanās ar pasaules prestižākajiem drošības dienestiem, līdz zobiem bruņojušies policisti pēc neilgas, bet intensīvas apšaudes ieņēma kādas vietējās pensionāres Dzidras īpašumu. Oficiālā informācija liecināja, ka veiksmīgā reida laikā sašauts putnubiedēklis, kurš nav pakļāvies likumsargu prasībām pacelt rokas un nogulties uz vēdera, bet nelielus ievainojumus guvuši trīs policisti - viens noskrāpējis pēcpusi un saplēsis kroņa bikses, mēģinot pārrāpties pār žogu, otrs samežģījis potīti, ieveļoties kurmja alā, bet trešais apdauzījis pieri, ieskrienot ābeles zarā.
Visādi citādi operācija pret Dzidras kundzi, kuru bija pamats uzskatīt par vienu no Medeljinas un Kali apvienotā narkotiku ražotāja karteļa līderēm un tā bijušā vadītāja Pablo Eksobara ārlaulības meitu vai vecmāmiņu, bijis veiksmīgs. Policija lepni paziņoja, ka tai izdevies konfiscēt 363 stādus, kas ar augstu ticamības pakāpi esot marihuānas kaņepes, bet, iespējams, pat opija magones, kokaīna krūmi, heroīna baobabi vai amfetamīna ķirbji. Nekavējoties tika ierosināta krimināllieta, kurā jau bija sagatavots notiesājošs spriedums un uzrakstīta preses relīze par latvju zemes varasiestāžu varonīgo ieguldījumu cīņā pret narkotikām, taču to nācās uzkārt uz nagliņas policijas iecirkņa labierīcībās - ķīmiskajā analizē noskaidrojās, ka konfiscētie stādi derīgi vien kaņepju sviesta izgatavošanai vai virvju vīšanai un no tiem nespētu apreibināties pat kāmītis. Viss beidzās ar to, ka policistiem nācās atvainoties un salabot žogu un putnubiedēkli, bet Dzidras kundzi nominēja par Latvijas lepnumu, Saharova balvai un IgNobela prēmijai botānikas nozarē. Tāds, lūk, sirdi plosošs stāsts.
