Simts dienas pirms valsts svētkiem, 11.augustā, Latvijā un citviet pasaulē notiks vismaz 153 zaļumballes, akcijas ieskandināšanas pasākumā sacīja Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve Jolanta Borīte.
Līdzās zaļumballēm vairākos novados notiks dažādas amatierteātru izrādes, izstādes, dejas un citas aktivitātes. Tāpat dažos novados zaļumballēs viesosies muzikanti no kaimiņvalstīm.
Līdzās zaļumballēm vairākos novados notiks dažādas amatierteātru izrādes, izstādes, dejas un citas aktivitātes. Tāpat dažos novados zaļumballēs viesosies muzikanti no kaimiņvalstīm.
Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) pauda, ka ideja par zaļumballēm Latvijā un ārpus tās robežām atspoguļo vienu no galvenajiem valsts simtgades programmas mērķiem - veidot iedzīvotāju kopienas.
Gaidot simtgades zaļumballes, kultūras pētniecības grupas "Serde" pārstāves Signe Pucena un Ieva Vītola radījušas burtnīcu par šo tradīciju. Pētījuma laikā intervēti Latvijas novadu iedzīvotāji, lai noskaidrotu, kā zaļumballes laika gaitā ir mainījušās. Tāpat pētnieces apkopojušas atšķirības starp tradīcijām reģionos.
Burtnīca bez maksas digitālā formātā pieejama interneta vietnē "www.lv100.lv". Plānots, ka vēlāk vairāk nekā 100 lappušu biezās burtnīcas būs pieejamas arī drukātā formā.
Vītola skaidroja, ka pētījums veikts pusgada laikā. Kā viena no galvenajām tradīcijas izmaiņām ir saistīta ar mūziku - agrāk zaļumballēs vairāk spēlēja pūšamos instrumentus. "Ja kādreiz ballēs dejoja valsi, tad mūsdienās vairāk katrs dejo par sevi, kas liecina par tradīcijas maiņu līdzi laikam," norādīja Vītola.
Tāpat laika gaitā mainījies zaļumbaļļu biežums - mūsdienās notiek dažādu citu svētku laikā - Jāņos, pilsētas svētkos vai kapusvētkos. Taču nemainīgas un īpašas lielākajā daļā Latvijas novadu ir zaļumbaļļu norises vietas - lai gan estrādes ir pārbūvētas, to atrašanās vieta ir nemainīga.
Kā ziņots, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā šodien norisinājās preses pārstāvjiem paredzēts Latvijas valsts simtgadei veltīto zaļumbaļļu ieskandināšanas pasākums.