Basketbolistu Andrukaiti pazudinājusi liktenīga kaislība
 
©lrytas.lt

Latvijā ilgus gadus dzīvojošā lietuviešu basketbolista Martina Andrukaiša pastrādātā dzīvesbiedres slepkavība un tai sekojošā pašnāvība bērna klātbūtnē, kas pagājušo ceturtdien notika Alderu ciematā Baltezerā, ir viena no šokējošākajām sadzīves traģēdijām, ko pēdējā laikā Latvijā nācies pieredzēt. Tās iemesls nav jāmeklē nedz narkotikās, nedz alkoholā, nedz azartspēlēs vai dzīves neveiksmēs, kas bieži padara cilvēku kopdzīvi neiespējamu, bet gan cilvēku savstarpējās kaislībās.

Par agru pārstāja augt?

Traģēdija notika pagājušajā ceturtdienā aptuveni pusstundu pirms pusnakts. Ar personīgo ieroci «Makarov», ko, pēdējā laikā strādādams apsardzes firmā, kādreizējais basketbolists Martins Andrukaitis glabājis likumīgi, viņš iešāvis galvā savai dzīvesbiedrei Renātai Darvišai un pēc tam arī sev. Dienestiem par notikušo paziņojis Renātas dēls no iepriekšējām attiecībām, 14 gadus vecais Kristofers, kurš bija notikušā aculiecinieks. Atbraukušie mediķi konstatēja, ka sievieti glābt vairs nav iespējams un arī bijušā sportista dzīvības glābšana slimnīcā izrādījās nesekmīga. Tie ir sausie fakti, bet kas aiz tiem slēpjas? Kāds bija šis basketbolists, un kas viņu pamudināja uz tik drausmīgu soli?

Latvijā Andrukaitis nekļuva pa lielu basketbola zvaigzni. Sezonu viņš noslēdza pērn. Karjeras laikā viņš pārstāvējis šejienes klubus «ASK Rīga» un «Liepājas lauvas». Lietuvā viņš, lai arī nebija starp pašiem, pašiem labākajiem, tomēr bija pazīstams. Kā laikrakstam «Lietuvos Rytas» basketbolistu raksturojuši toreizējie draugi un kolēģi, 2,03 metrus garais uzbrucējs ārēji izlicies draudīgs, bet patiesībā bijis augstsirdīgs, sirsnīgs un draudzīgs. Basketbola treneris Aļģirds Bražus Andrukaiti zināja vēl no zēna gadiem, kad 16 gados viņš uzņemts junioru komandā. «Iesākumā viņš ātri pārauga vienaudžus un spēlēja kā centra uzbrucējs. Šajā pozīcijā viņš spēlēja arī junioru izlasēs. Tomēr izaudzis līdz 203 centimetriem, viņš pārstāja augt. Mūsdienu profesionālajā basketbolā tāds augums šādā pozīcijā nav pietiekams, tāpēc viņam nācās pozīciju mainīt. Iespējams, tieši tas, ka viņam nācās mainīt pozīciju, kurā viņš spēlējis kopš bērna gadiem, neļāva viņam basketbolā sasniegt lielas lietas. Kaut gan viņš bija labs cīnītājs, kas nekad nepadevās un arī labs līderis. Daudziem basketbolistiem šo īpašību pietrūkst,» «Lietuvos Rytas» atzinis treneris. Karjeras laikā Andrukaitis spēlējis vairākos dzimtenes klubos, tajā skaitā Kauņas «Žalgiris», «Alitas», kā arī Francijā, Ungārijā, Ukrainā un Gruzijā. Viņš bijis izlases kandidāts, tomēr, kā atzinis Bražus, «konkurence basketbolā ir ļoti liela, un Martinam laikam neizdevās pārliecināt, ka viņš ir cienīgs spēlēt visaugstākajā līmenī».

Basketbolists un pils kundze

Ar Renātu Andrukaiti ceļi kopā saveduši pirms septiņiem gadiem, kad viņš devās spēlēt uz Ukrainu. Tobrīd Andrukaitis jau bijis precējies ar savu skolasbiedreni Lauru un abiem bija divi bērni. Dēls un meita. Līdzīgi kā pašmāju basketbolists Kaspars Kambala, arī Andrukaitis mīlējis savu dzīvi attēlot uz savas ādas, proti, uz rokām ietetovējis bērnu vārdus. Ģimene plānojusi kopīgi dzīvot arī Ukrainā, taču lidmašīnas biļešu vietā Laura saņēmusi vien īsziņu, ka vīrs ģimeni pamet. Iemesls tam bijusi Renāta, kas, lai arī deviņus gadus vecāka par basketbolistu, tomēr viņu bezgala savaldzinājusi. Domājams, ka no sievas puses šoks bijis pamatīgs, un arī tālākās attiecības nav izveidojušās pēc modernā principa «šķīrušies, bet palikuši labi draugi». Lai piedzītu bērniem uzturlīdzekļus, prokurors Lietuvā pat izsludinājis Andrukaiti meklēšanā, taču tas jau ir cits stāsts.

Kas īsti bija Andrukaiša liktenīgā sieviete Renāta? Faktu par viņu ir maz, baumu – nedaudz vairāk. It kā pēc tautības slovākiete, kas bijusi precējusies ar kādu bagātu arābu no Apvienotās Karalistes. Pēc citām ziņām, Renāta ir vietējā, no Latvijas, lai gan vērā ņemamu apstiprinājumu tam iegūt neizdevās. Toties ir zināms, ka viņa bija ne vien vecāka, bet arī krietni turīgāka par savu vīru. Uz basketbolista dzīvesbiedres vārda skaitījās ne tikai trīs dārgi dzīvokļi Rīgā, bet arī Dursupes pils Tukuma rajonā. Iegādājusies to salīdzinoši sliktā stāvoklī, viņa tajā ieguldījusi ne mazums līdzekļu, izsaucot arī ne mazumu vietējo neapmierinātību, jo liedza pieeju ne tikai 6,7 hektārus lielajam muižas parkam, bet arī Dursupītei, pa kuras tauvas joslu likums teorētiski atļauj pārvietoties visiem. Pati pils piedzīvojusi pamatīgu pārbūvi, acīmredzot pēc īpašnieces garšas. Tajā iestrādāti austrumnieciski elementi, bet vārdus rotā dzelzī kalti burti «D». Jādomā, ka arī Andrukaitis nebija nabadzīgs, jo Eiropas klubos par vēdera tiesu neviens nestrādā. Tas, ka basketbolists pēdējā laikā strādāja apsardzes firmā, bijis vairāk saistīts ar brīvā laika aizpildīšanu un nevēlēšanos zaudēt fizisko formu. Katrā ziņā materiālu problēmu abiem nebija. Tad kādas bija?

Mīlējuši un lamājušies

Kā raksta «Lietuvos Rytas», draugi Martinu un Renātu dēvējuši par itāļu pārīti – vienubrīd viņi viens otru kvēli mīlējuši, bet jau nākamajā – skaļi lamājušies. Par asu greizsirdības scēnu liecinieku kļuvis kāds Renātas dēla Kristofera draugs, kurš ieradies ciemos. Reizēm arī Andrukaiša draugi novērojuši, kā pēc telefona sarunas ar Renātu, Martins staigā apkārt gluži melns no dusmām. Tomēr, kā izteicies kāds ģimenes draugu pāris – «viņi viens bez otra nevarēja». Basketbolists pat nav devies uz pasākumiem, kuros nav paredzēts ņemt līdzi otras pusītes, un arī Renāta nav izklaidējusies viena. Abi viens otru pārsteiguši ar iespaidīgām dāvanām, piemēram, Andrukaitis mēdzis iznomāt limuzīnu, lai sievu aizvestu uz koncertu vai pusdienām. Renāta savukārt rūpējusies par savu izskatu, staigājusi uz skaistumkopšanas saloniem, nodarbojusies ar sportu. Arī Martina izskats viņai nav bijis vienaldzīgs. Lai viņš nepieņemtos svarā, kad guvis traumu, Renāta pati viņam gatavojusi tvaicētus dārzeņus,» ziņo «Lietuvos Rytas».

Tēvs: «Jutu, ka dēls nav laimīgs.»

Ne tik rožainā gaismā abu kopdzīvi redzēja Martina tēvs. «Es domāju, ka dēls nespēja izturēt Renātas psiholoģisko teroru. Es jutu, ka viņā krājas spriedze, kas var eksplodēt,» viņš atklājis lietuviešu laikrakstam. Ar Martinu pēdējo reizi viņš runāja pagājušajā otrdienā. Neraugoties uz pagātni, Martins gribējis būt tuvākās attiecībās ar bērniem no iepriekšējās laulības (13 gadus veca meita un 7 gadus vecs dēls), lai gan arī Renātas dēlu audzinājis kā paša atvasi. Vienu pie bijušās ģimenes Kauņā Renāta Martinu nav laidusi, bet kopā braukšanai vienmēr atradusi kādas atrunas. «Es jutu, ka dēls nav laimīgs. Viņš mēdza pa trim dienām strādāt apsardzes firmā, lai tikai nebūtu jāiet mājās. Nesen viņu attiecības gandrīz izjuka un Renāta uz brīdi aizgāja, taču pēc tam atkal atgriezās,» pauda Martina tēvs, piebilstot, ka dēls vienmēr bijis mierīgs un agresivitāti ārpus laukuma nekad nav izrādījis. «Viņam nācās paciest psiholoģisku vardarbību. Droši vien tāpēc arī izdarīja briesmīgu noziegumu,» skumji teic tēvs.