Steidzīgs dzīvesveids sekmē ātro uzkodu iekļaušanu ikdienas ēdienkartē, bet ātrās uzkodas sekmē dažādu slimību attīstību un ne tikai aptaukošanos – uzskata dažādu valstu zinātnieki, kas pēdējā laikā publicējuši vairākus pētījumus, kas skar ātro uzkodu dominanti cilvēka ēdienkartē.
Būtiski arī tas, ka cilvēki, kas priekšroku dod ātrajām uzkodām, bieži vien nemaz neapzinās kaloriju daudzumu izvēlētajā maltītē.
Veselīgs dzīvesveids samazina risku saslimt ar depresiju, bet nesabalansēts uzturs, kurā dominē tā sauktais fāstfuds (fast food – angļu val.) jeb ātrās uzkodas, krasi paaugstina iespēju saslimt ar depresiju – uzskata Spānijas aptaukošanās izpētes biedrības biedri, kas savas atziņas publicējuši žurnālā BM Medicine. Īsi sakot – pareizs uzturs ir vislabākā depresijas profilakse. Spāņu pētnieki septiņus gadus sekojuši 10 000 cilvēku uzturam, no tiem šajā laikā ap 500 cilvēku ir saslimuši ar depresiju. Speciālisti uzsver, ka uzturs nav ārstēšana, bet gan profilakse. «Cilvēki, kas lieto antidepresantus, tos nevar aizstāt ar veselīgu uzturu,» akcentē pētījuma vadītājs Migels Anhels MartinessGonsaless. Viņš atgādina, ka uzturā nepieciešams iekļaut labi zināmos dabiskos antidepresantus – olīvu eļļu, augļus, dārzeņus un zaļumus, bet jāizvairās no gaļas produktiem un rūpnieciski ražotas maizes, kas sekmē noslieci uz depresiju. Par sarkanvīnu kā antidepresantu pētījuma līdzautors ir pozitīvi noskaņots, bet uzsver, ka to noteikti nedrīkst lietot vairāk par glāzi dienā.
Citā pētījumā noskaidrots, ka cilvēki, kas aizraujas ar ātrajām uzkodām, patiesībā neapzinās, cik daudz kaloriju satur viņu maltīte. Rakstā, kas publicēts American Journal of Public Health, publiskoti dati, kas iegūti no Kārnegija Melouna universitātes zinātniekiem, kas pētījuši 1100 pieaugušo cilvēku ēšanas paradumus divos ātro uzkodu restorānos. Apmeklētāji bija sadalīti trīs daļās, un katrai bija savi noteikumi: pirmā grupa saņēma informāciju par rekomendējamo kaloriju daudzumu dienā, otra grupa – par kaloriju daudzumu vienā porcijā, bet trešā daļa nesaņēma nekādu informāciju. «Mums bija cerības, ka ziņas par kaloriju daudzumu ēdienā ietekmēs cilvēku izvēli un palīdzēs cīņā ar lieko svaru, tomēr tā nav,» izteikusies Džūlija Džounsa no Kārnegija Melouna universitātes. Ātro uzkodu restorānu darbības taktiku pētījuši arī zinātnieki no Dārtmūtas koledžas, kas centušies noskaidrot atšķirības reklāmām, kas domātas bērnu auditorijai un pieaugušajiem. Secinājums – reklāmā, kas domāta bērniem, galvenais akcents likts nevis uz ēdienu, bet gan rotaļlietām, ko visjaunākie apmeklētāji var saņemt kopā ar ēdienu, savukārt pieaugušie tiek pievilināti ar porciju lielumu. Pētījumā, kas publicēts British Medical Journal un kas arī tika veltīts hipotēzei, ka ātro uzkodu lietotāji nenovērtē reālo kaloriju daudzumu ēdienā, secināts, ka starp ātro uzkodu cienītājiem pieaugušo vecumā 65% ir liekais svars vai aptaukošanās, starp pusaudžiem svara problēmas vērojamas 34%, bet bērnu vidū – 57%.