Gundars Daudze: Pēc pieredzes, kā pareizi ieguldīt Eiropas naudu, jābrauc uz Ventspili

Vai Ventspils mēram Aivaram Lembergam noteiktais drošības līdzeklis ir samērīgs?

Es domāju, ka viennozīmīgi nav samērīgs. Ilgās izmeklēšanas laikā viņš vairākas reizes ir bijis ārzemēs, nekad nav pārkāpis neko, kas viņam būtu jāievēro. Tā ir vienkārši acīmredzama politiska izrēķināšanās. Tas vajadzīgs, lai tiktu vaļā no politiskā konkurenta - “labākajās” kaimiņvalsts tradīcijās ar skatienu uz nākamajām vēlēšanām. Tiesas spriedumā nebija pamatojuma, kāpēc tieši šāds drošības līdzeklis - viņš taču nav izvairījies un nekur bēgt arī negrasās. Nekā citādi kā vien par politisku izrēķināšanos to nevar traktēt.

Nupat lasīju presē, ka sieva viņam sūtījusi zāles, bet viņam bijis liegts tās saņemt. Advokāti ar viņu nevarot kontaktēties. Tas jau pat pārspēj dažas kaimiņvalstis.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) kritizēja Vidzemes rajona tiesas tiesnesi par attaisnojošo spriedumu Magoņa - Osinovska lietā, kas bija brutāls spiediens uz tiesu. Vienlaikus tas bija arī mājiens, ka tiesai tā sauktajā Lemberga lietā neklāsies labi, ja tiks uzrakstīts “nepareizs” spriedums. Par izteikumiem pēc Vidzemes rajona tiesas sprieduma Tieslietu padome norādīja, ka tāda runāšana nav pieņemama. Cerams, ka arī tagad Tieslietu padome interesēsies, kāpēc notiek cilvēktiesību pārkāpumi pret Ventspils mēru.

Ir arī ļoti daudzu iedzīvotāju parakstīta vēstule Augstākās tiesas priekšsēdētājam ar lūgumu izvērtēt šāda drošības līdzekļa nepieciešamību.

Pilnā sprieduma vēl nav, bet, kā var saprast, valsti Lembergs nav apzadzis. Viņš it kā izspiedis akcijas no uzņēmējiem… “Izreketējis reketierus”?

Cik var saprast no rakstiem presē, tur ir strīdi starp bijušajiem biznesa kompanjoniem. Vieni izdomāja pirmie, ka viņiem jāliecina pret Lembergu, un tie tagad skaitās “cietušie”. Tāda stratēģija - kurš uzbrūk pirmais un skaļi bļauj, tam vairāk tic.

Bet cietēji ļoti ilgi cieta - viņi tikai 2008. gadā atcerējās, ka 1993. -1995. gadā notikusi izspiešana.

Būtībā tur vajadzētu būt noilgumam, pat ja kaut kas būtu bijis. Tur ir politiskas intereses un par kriminālprocesu pārvērsts civiltiesisks strīds.

Uzbrukums Lembergam sākās tieši tajā dienā, kad ZZS viņu nosauca par savu premjera amata kandidātu. Viņam bija liela atpazīstamība, ļoti augsts reitings ne tikai Ventspilī, bet visā Latvijā. Un arī tagad viņam ir ļoti augsts reitings gan Ventspilī, gan Latvijā. Lembergs ir no tiem retajiem cilvēkiem, kurš var iznākt uz ielas un jebkurā virzienā ar pirkstu parādīt, kas viņa vadībā ir paveikts. Atceros, kā izskatījās Ventspils astoņdesmitajos gados un deviņdesmito sākumā. Bet, kā tā izskatās tagad! Daudzi uz Ventspili brauc skatīties kā uz ārzemēm, iedomājoties, ka varbūt kādreiz nākotnē pie laba scenārija tā izskatīsies arī viņu pilsētas.

Tur ir liels nopelns Ventspils pašvaldībai, ne jau tikai Lembergam, bet visai pašvaldības komandai, kas ir strādājusi viņa vadībā. Pilsētā ir tīrība, kārtība, ir tapuši un top jauni objekti. Vispirms jāsaprot, ko vajag, tad jāpierāda, ka to vajag, tad tas jārealizē. Vajag, lai ne tikai funkcionāli, bet arī vizuāli objekti izskatās pievilcīgi. Ventspilī ir, piemēram, Olimpiskais centrs. Ir Valsts Ventspils mūzikas vidusskola. Uzsveru, ka tā ir valsts mācību iestāde. Daudziem šķiet, ka tur ir tikai koncertzāle “Latvija”, bet tā ir mūzikas skola, kurā ir arī koncertzāle. Iepriekš mūzikas skola bija “izmētāta” pa pilsētu vairākās ēkās.

Interneta izdevums “Re:Baltica” publicējis rakstu sēriju “Bardaka hronika”, kur pirmajā rakstā ar nosaukumu “Man izklausās, ka mēs guļam” ir saites uz valdības sēžu stenogrammām. Izrādās, ministri, augsti ierēdņi un Kariņš apsprieduši, kā, maigi izsakoties, “apčakarēt” tautu - “izstiept koviddomāšanu” līdz gada beigām, kamēr gana daudz ļaužu būs savakcinēti, veselības ministre stāsta, ka antropologi sniegs padomus, vai maksāt tiem, kas negribēs vakcinēties, bet tiem, kas paši ies vakcinēties - tiem nemaksās. Premjers salīdzina vakcīnas ar notecējušiem termiņiem ar vecu kefīru. Mums Neatkarīgajā arī par šo tēmu ir bijušas publikācijas (https://neatkariga.nra.lv/komentari/maris-krautmanis-3/341039-oi-jezin-kas-ir-muldets-karina-valdiba?utm_source=nra.lv&utm_medium=site&utm_campaign=nralvLinks&utm_content=redirect). Kas tas ir? Vai vienmēr valdībā tā ir runājuši?

Uz to skatos ar dalītām jūtām. Būtībā es esmu pret atklātām valdības sēdēm, jo atklātās sēdēs nenotiek sarunas par lietu, bet aģitācija, lai zīmētos publikas priekšā. Einars Repše savulaik ieviesa atklātas valdības sēdes, bet beigās atzina, ka tā bijusi kļūda.

Ir par daudz lēta populisma tautas priekšstāvju runās un diemžēl arī darbos. Jo demokrātija beidzās, kad tika ieviesta atklāta Valsts prezidenta, tiesnešu, ģenerālprokurora ievēlēšana. Un KNAB, un SAB vadītāju ievēlēšana. Tāpēc viņus ievēlē vienbalsīgi, jo, ja balsosi pret, vari kādā brīdī piedzīvot nepatikšanas. Ar to jau atšķiras vēlēšanas no balsošanas - vēlēšanas ir aizklātas, bet balsošanā nav citas izvēles, kā nobalsot vai kļūt ievēlētajam amatvīram par naidnieku. Esam atgriezušies padomju laikos. Šajā ziņā šai bezkompromisu beztiesiskuma koalīcijai vairs nav daudz palicis pēc kā tiekties.

Tomēr publicēto sarunu saturs norāda uz šīs koalīcijas specifiku - publiski viņi runā vienu, bet, kad viņus nedzird, tad runā ko citu, bet domā un rīkojas kaut kādā trešajā veidā. Liekulība un cinisms pārspēj visu, kas līdz šim pieredzēts.

Vai kovidierobežojumi ir saprātīgi?

Lai gan esmu opozīcijā, par ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (KPV LV) varu teikt, ka viņš pirms iesaistīšanās politikā uztaisīja savu biznesu un līdz ar to saprot, ko nozīmē mazais bizness. Viņš ir tas, kurš reāli aizstāvēja mazos veikalus un mazos uzņēmējus, un viņa dēļ mazie veikali ir šodien vaļā. Jo tas ir pilnīgs stulbums, ka lielveikaliem ļauj būt atvērtiem, bet mazajiem ne. Viņš aizstāvēja vietējos uzņēmējus, jo mazie veikali ir vietējie, bet lielveikalu lielākā daļa pieder ārzemniekiem. Viņš gan ir vienīgais ministrs, par kuru kaut ko labu varu pateikt.

Tieši šis ministrs ir tas, kuru, iespējams, nesaucot gan vārdā, bet izsakot mājienus, Valsts prezidents Egils Levits iesaka Kariņam atlaist. Bet Kariņam Vitenbergs pagaidām vajadzīgs tikai tam, lai būtu kam uzvelt atbildību, ja kovidizplatība palielināsies.

Tas nozīmē, ka Vitenbergs laikam ir pārāk neatkarīgs un viņam ir loģiskā domāšana. Atšķirībā no vairākiem citiem valdības locekļiem. Un konkurējošie politiķi baidās, ka viņš var kļūt pārāk populārs.

Bet Kariņš dažbrīd runā tā, ka katru vārdu atsevišķi vēl var saprast, bet kopā nevar saprast, ko viņš saka.

Pašlaik Eiropas Savienība ir gatava dot daudz naudas, lai valstis var saglābt savu ekonomiku. Ir strīdi par to, ka nav paņemts tik daudz naudas, cik varēja dabūt...

Ir jāņem visa nauda, ko var dabūt, lai ieguldītu to vietējā biznesā. Tie, kas saka, ka tā nauda būs jāatdod, nesaprot, ka tā nauda, ko paņemam, nebūs vairs tā nauda, kas būs jāatdod. Ja naudu jēdzīgi iegulda, tā ražo jaunu naudu, neļauj iznīkt biznesam, nodrošina valstij nodokļu ieņēmumus un cilvēkiem darba algas. Jāņem viss, ko dod, bet saprātīgi jāizvieto. Ja kādam vajag pieredzi, kā saprātīgi izvietot naudu, to droši var palūgt Ventspilī. Tur katru eirocentu rūpīgi izvērtē, vai to ir izdevīgi ieguldīt vai ne.

Kā vērtējat 500 eiro izmaksāšanu par katru bērnu?

Atzinīgi. Mēs - ZZS frakcija - bijām iesnieguši likumprojektu izmaksāt par katru bērnu 500 eiro. Jo pašreizējos apstākļos vecākiem nav viegli - rodas papildu izdevumi, lai iegādātos atbilstīgu datortehniku mācību procesam, un ne tikai šie izdevumi. Tikmēr daudzu vecāku ienākumi ir sarukuši vai pat to nav.

Koalīcija saprata, ka šis likumprojekts ir atbalstāms un to nevar neatbalstīt, un uzrakstīja tieši tādu pašu likumprojektu, apmainot vietām dažus vārdus. Tajā dienā, kad Saeimas sēdes darba kārtībā bija ZZS likumprojekts, speciāli pirms šīs ārkārtas sēdes tika sasaukta vēl viena Saeimas ārkārtas sēde, un tur bija it kā no koalīcijas nācis priekšlikums par 500 eiro katram bērnam. Tādā stilā strādā valdošā koalīcija.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā