Advokāts Zelmenis: Moralizēšana par cilvēktirdzniecību, apsteidzot izmeklēšanu, ir liekulība

Kā zināms, Latvijas varas iestādes uzņēmuma vadību tur aizdomās par iesaistīšanos cilvēktirdzniecībā. Pēc publiski pieejamās informācijas, šis pieņēmums atceļojis caur diplomātiskajiem kanāliem no Indijas varas iestādēm, kurām Līvānos nodarbinātie indieši sūdzējušies par savu grūto likteni.

Vai viss ir tik melnos toņos, kā tas tiek mālēts?

“Uz skandālu ap “Adugs Production” raugos caur starptautiskās prakses prizmu, kur tiek analizēti strīdi par līdzīgām apsūdzībām. Notiekošo var dažādi nosaukt - piemēram, par darba strīdu, bet var saukt arī par cilvēku paverdzināšanu. Pēdējais skan daudz augstākā emocionālā pakāpē. Tas, uz ko aicināju sabiedrību, komentējot situāciju izdevumam “Dienas Bizness”, - nespriediet linča tiesu pirms noskaidroti visi lietas apstākļi. Piemēram, ja viens saka: “Bija izvarošana”, otrs saka: “Bija skaista nakts”, - tad mēs saprotam, ka starp šiem diviem stāstiem ir liela atšķirtība. Arī konkrētajā gadījumā dzirdam kardināli atšķirīgu pozīciju. Vieni saka - notikusi paverdzināšana; otri saka - darba strīds, kur darba devējs bijis spiests ieturēt naudu, lai novērstu kaitējumu, kas nodarīts viņa iekārtām. Tā kā mēs tomēr esam auguši demokrātijas un pieklājības tradīcijās, tad par notikušo “Adugs Production” vajadzētu vai nu paklusēt, vai arī izteikt ļoti piesardzīgus komentārus un atturēties no sišanas krustā uzņēmējus par cilvēku tirdzniecību. Tā ir tikai viena pozīcija, kura nekādā veidā nav apstiprināta. Aicinu sagaidīt kaut vai pirmos policijas darba rezultātus, nemaz jau nerunājot par galīgu notiesājošu tiesas spriedumu. Aicinu būt ļoti uzmanīgiem un neskriet vilcienam pa priekšu.”

Jūs aiciniet nenodarboties ar linča tiesu?

“Līdzīgi nesen Latviju pāršalca dzīvnieku barības ražotāja “Dogo” skandāls. Arī tolaik dzirdēju krasi pretējus viedokļus. Toreiz apgalvojums par to, ka vainīgi ir “Dogo” pārtikas ražotāji, bija balstīts vispirms uz Latvijas iestādes slēdzienu, kas savukārt bija balstīts uz Dānijas laboratorijas atzinumu, kas pēc tam izrādījās kļūdains. Te nu mēs esam! Varu saderēt, ka varas iestādes šiem uzņēmējiem zaudējumus ne centa nekompensēja, pat atvainošanās vēstuli, visticamāk, neuzrakstīja.

Es jau nesaku, ka cilvēku tirdzniecība nav smags pārkāpums. Ir smags un pat ļoti. Taču šajā stāstā mani uzmanīgu dara tā dēvēto pareizo cilvēku kategorija, kura tūlīt metās nosodīt mūsu uzņēmējus. Tas uzreiz rada aizdomas, ka stāstā par cilvēku tirdzniecību ir kaut kas netīrs. Otra lieta - stāstā pieminētie nodarbinātie indieši jau no kosmosa šeit nenolaidās. Viņiem ir uzturēšanās atļaujas, darba līgumi. Jau tādēļ vien teikt, ka viņi šeit bijuši kā vergi, ir neticami.”

Kādēļ latvieši tik iztapīgi metas aizstāvēt iebraucošā darbaspēka intereses?

“Pirms šī skandāla es pat nenojautu, ka eksistē uzņēmums “Adugs”. Pēc šī skandāla es aizgāju uz veikalu un nopirku viņu produkciju. Un to turpmāk pirkšu vēl, ja vien tā būs pieejama. Reklāmu, lai arī negatīvu, kādu uzņēmēji ieguva ar šo skandālu, nevarētu nopirkt ne par kādu naudu. Tikai šajā stāstā ir viena nelietība - daudzi izdara tālejošus secinājumus, pat nesagaidot izmeklēšanas rezultātus.

Mūsu tā dēvētie reputācijas līderi aplaudē, kad no mūsu uzņēmējiem tiek spiests ārā pēdējais cents. Tad viss ir kārtībā, bet kad virs viena uzņēmēja sabriedis mazs aizdomu mākonītis, viņi pirmie ņemas to nosodīt. “Rimi” un “Maxima” plaukti tukši nepaliks. Varam minēt trīs reizes, ar ko parasti Latvijā beidzas skandāli. Ja arī

šī lieta tā beigsies, kā parasti, tad kurš “Adugam” kompensēs zaudējumus? Kas notiks, ja skandāls beigsies ne ar ko? Uzņēmumam reputācija būs sabojāta. Kurš “Adugs” produktus noliks atpakaļ vietā “Rimi” un “Maxima” plauktos? Šis stāsts mums atgādina, kā pasaule tiek būvēta uz liekulību un aizspriedumiem. Šai kontekstā jau nu “Maximai” Latvijā vajadzēja paklusēt. Pirms viņi vērtē kāda ētiku, būtu vismaz uz sevi spogulī pirms tam ieskatījušies.”

Kādi varētu būt zaudējumi no šā skandāla?

“Būtiski - “Adugs” ir uzņēmums ar vairāk nekā 200 darba vietām, ar normālām algām Līvānos, kas nav Latvijas galvaspilsēta. Ja kāds ir izveidojis strādājošu biznesu mazpilsētā ar miljonu apgrozījumu un vairākiem simtiem darbavietu, to vajadzētu respektēt un cienīt, jo tas nav viegli. Šā uzņēmuma izstrādājumi “Rimi” un “Maxima” plauktos nenonāca vienā dienā. Uzņēmēji ir daudz strādājuši un ilgi uz to gājuši.

Tie, kuri metas aizsargāt seksuālās minoritātes, vispirms varēja jau atminēties, ka mūsu sabiedrībā ir arī daudz vecu un trūcīgu cilvēku, nepaēdušu bērnu. Viņu skaits mērāms tūkstošos. Par viņiem tik sparīgi gan neviens neiestājas. Lūk, tā ir liekulība!”

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā