Žaklīna Cinovska: Kā atbilstoši kritērijiem izniekot 300 000 eiro?

Žaklīnai Cinovskai ir izveidojušās īpaši interesantas attiecības ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), jo neviens netop īsti gudrs, kāpēc NEPLP iTV raidījumus “Uzmini nu!” un “Mammu, iedod naudu” neuzskata par bērnu raidījumiem, bet tāda paša konkursa prasību ietvaros citu TV kanālu izvērtēšanā no NEPLP puses oficiāli tiek iekļauts bērnu raidījumu lokā, piemēram, “Vēlais ar Streipu”...
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

“Protams, šo un citu nesaprotamu vērtējumu dēļ ir tapis arī iesniegums tiesai. Tomēr kovidkrīzes dēļ arī tiesas atliktas. Tāpēc kopš februāra mūsu kanālā iet tikai raidījumu atkārtojumi. Tagad pamazām atsperamies... Kaut ko sākam veidot, lai skatītājiem būtu ko piedāvāt. Lūdzām atbalstu NEPLP, bet pat bezmaksas palīdzība mums tiek liegta,” teic Žaklīna.

Cik zināms iTV ir jauna, pašmāju, tikai vietējo raidījumu televīzija. Kā tu izdzīvo, kāda situācija patlaban ir tavas komandas veidotajā iTV?

Esmu tipiskais mediju pārstāvis, kam, „pateicoties” kovidam, sabrukuši visi tekošie jauno un tuvās nākotnes raidījumu ciklu ieraksti. Mūsu iTV jaunā sezona sākās gada sākumā, bija izstrādē boksa un iepazīšanās šovi, veselības un bērnu finanšu audzināšanas raidījumi. Bet jau februārī no reklāmdevējiem un sponsoriem jutu: viņi „bremzē”. Daži paguva pārskaitīt naudu, bet tad iestājās nepārvaramā vara, kas paredzēta līgumos... Pazaudējām visus līgumus. Neko nevarējām tālāk filmēt. Kovidkrīzes dēļ viss tika atcelts. No valsts atbalstu nesaņēmu. Tad griezos pie NEPLP. Viņi pirms tam bija atteikuši virszemes apraides piešķiršanu pērnā gada decembrī. Janvārī notika nākamais konkurss, kurā biju vienīgā pretendente. Arī atteica. Turklāt par šo frekvenci valsts jau ir samaksājusi: tie ir 300 000 eiro, kas šobrīd līdz gada beigām vienkārši karājas gaisā... Bet tad, kovidkrīzes laikā, lūdzu NEPL padomei: pārvērtēt lēmumu un mums, iTV, kā vienīgiem konkursa dalībniekiem piešķirt brīvās apraides tiesības vismaz uz dažiem mēnešiem. Protams, arī atteica.

Ar kādiem komentāriem?

Formāliem. Konkurss beidzies, kovids nav svarīgs. Neatbilstat kritērijiem. Gaidiet nākamo konkursu. Bet, ja kādam būsiet spiesti iTV pārdot, tad - galvenais, ziņojiet, kas ir jaunie īpašnieki. Bet kopumā viss ir vāji un neprofesionāli.

Pēc neskaitāmiem raidījumu cikliem Latvijas Televīzijā, pēc seriāliem un citiem TV projektiem - tu strādā neprofesionāli? Vai tad tu esi pirmoreiz ar pīpi uz jumta?

Loģisks jautājums... Bet vēl loģiskāk ir pajautāt: kurš šos lēmumus pieņem? NEPLP. Kā man telefoniski izskaidroja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš: iTV raidījumu programmu vērtējuši pieci profesionāļi, tas ir, NEPLP locekļi. 2019.gada decembra atteikumā bija ierakstīts, ka mums neesot bērnu raidījumu. Kā - nav? Mums ir „Uzmini nu!”, „Mamma, iedod naudu”, ir „Mazais pavārs”... Nē, atbildē ir skaidri ierakstīts, tas ir ģimenei, tas nav bērniem. Citēju: „Bērnu un jauniešu auditoriju plānots sasniegt, piedāvājot šovus, spēles, sporta raidījumus, filmas, seriālus u.c. pārraides, kas piesaista bērnu un jauniešu auditoriju.”

Interesanti, vai bērni vairs neietilpst ģimenē?

Arī loģisks jautājums. Toties par bērnu un jauniešu auditorijai piemērotu produktu padome ir atzinusi „RīgaTV24” raidījumu „Vēlais ar Streipu”... Savukārt, kāda cita pretendenta piedāvājumā par bērniem atbilstošu oficiāli tika apstiprināts raidījums par bijušajiem, nu jau pensionētajiem sportistiem - „eXi”. Kanālu piedāvājuma analīze kopumā bija juceklīga, dažviet pat absurda. Tagad tiesā ir mūsu iesniegums par šo NEPLP lēmumu. Bet kā jau zinām, tiesvedības pie mums velkas gadiem. Laikam tādēļ padome jūtas droša. Ne jau savi personiskie līdzekļi viņiem tiesājoties un zaudējot būs jāmaksā.

Iespējams, tā ir padomes locekļu personiska attieksme pret tevi?

Trīs iespējas: personiska attieksme, totāla nekompetence vai korupcija. Sliecos uz nekompetenci. Negribētu nolaisties līdz personiskai attieksmei... Piedaloties abos konkursos, ne man, ne manam finanšu direktoram vispār netika uzdots neviens konstruktīvs, ar televīzijas specifiku saistīts jautājums. Ne par uzbūvi vai plānošanu, ne par izvēlēto koncepciju, programmas tīklu utt. Neviens! Un kādus gan jautājumus var uzdot cilvēki, kuri nekad nav vadījuši nevienu pamata televīzijas struktūru, nevienu TV nodaļu, labākajā gadījumā viņi ir bijuši tikai izpildītāji. Šajā padomē vairs nav neviena reāli profesionāla TV cilvēka, kopš tajā nav nedz Guntas Līdakas, nedz Daces Ķezberes. Esošajiem padomes locekļiem pat nevar neko pārmest, jo es pati zinu, ka, lai kaut ko vērtētu profesionāli, ir jābūt personīgai pieredzei tajā jomā. Kādreiz 20 gadus veidoju raidījumus, šovus, tas ir viens veids, kā apgūt un izprast skatītāju, pēc tam - seriāls, un tā ir jauna budžetēšana, plānošana, tirgus, skatītāju izpēte. Tagad atkal - iepriekšējo zināšanu un pieredzes apkopojums, veidojot veselu TV kanālu, un tas atkal prasa jaunas iemaņas un pieredzi. Un šāda situācija ir apstākļos, kad visi runā par nacionālo mediju telpas atbalstīšanu, par vietējā satura ražošanas nepieciešamību, jo mums ir spēcīgs spiediens gan no austrumiem, gan rietumiem. Un mēs iTV esam tieši vietējā satura ražotāji. NEPLP atteikuma pamatā ir subjektīvi vērtējumi, piemēram, attiecībā uz iTV norādīts, ka „finansiālā kapacitāte ir vidēja” (ko nozīmē - vidēja?), iTV „nerada pārliecību par programmas veidošanu atbilstošā kvalitātē ilgtermiņā”. Es atvainojos, kā viņi to var zināt, ja pat neuzdeva mūsu finansu direktoram nevienu jautājumu?! Turklāt finansu tāmēs ir jāprot orientēties. Tāpat NEPLP atteikumā turpina, ka „pretendenta personālam ir ilggadēja pieredze televīzijas programmu veidošanā un izplatīšanā” un „programmas satura vizuālais piedāvājums ir profesionāls, atraktīvs, piesaistošs un atbilstošs”, bet jau nākamajā teikumā viņi secina, ka „piedāvājums nerada pārliecību par kvalitatīvas programmas veidošanu ilgtermiņā”. Nu kas tas ir?! Mēs esam profi ilgus gadus, bet rīt vairs tādi nebūsim?

Ir vēl viena iespēja: pārdot iTV. Varbūt kāds no NEPLP ir ieinteresēts šādā darījumā?

To es nezinu. Varbūt. Laba doma. Tas man nebija ienācis prātā.... Bet iTV raida kopš 2017. gada decembra, lai gan esam vēl ļoti jauni un mazi, bet pa šo laiku mēs sevi esam pierādījuši kā funkcionēt spējīgu, radošu un galvenokārt vietējo saturu veidojošs kanāls, ko jau abonē visi lielākie Latvijas kabeļtīkli. Tomēr Latvijā ir visai mazs tirgus, un tādēļ, kad joprojām aktuāla ir kovidkrīze, atrodamies eksistenciālās krustcelēs: esam saņēmuši piedāvājumus par kanāla daļēju vai pat pilnīgu pārdošanu. Skaidrs, ka pēc pārdošanas iTV tiks radikāli rekonstruēts, protams, likuma un iespēju robežās, bet būs zaudēts vēl viens vietējā satura ražotājs. Bet tas, kā jau minēju, NEPLP neinteresē, viņiem galvenais ir zināt, kas būtu jaunie īpašnieki, nevis tas, ka atkal tiek pazaudēts vietējais saturs. Viņu darbības ir acīmredzamas pret spēcīgu vietējo mēdiju telpu un saturu, kas ir viens no pamata elementiem latviskas kultūrtelpas eksistencei.

Jā, Kremli pārstāvošiem spēkiem tāds jau gatavs kanāls būtu īsta medusmaize.

Negribu izpausties detaļās, bet tas bija jūtams uzreiz. Un, ja nu gadījumā nespēsim izķepuroties patstāvīgi, ar vai bez virszemes apraides, būs skumji, kad šis mans iestaigātais celiņš var tikt atdots Latvijas drošību apdraudošiem komersantiem. Ar Krievijas televīziju apraidi saistītie uzņēmumi šobrīd pārgrupē spēkus, lai darbu Latvijā turpinātu pastiprināti. Tikmēr joprojām Latvijā ir brīva televīzijas programmu vieta - brīva virszemes Vislatvijas frekvence, kas principiāli netiek dota vietējā satura ražotājam, tas ir, mums, iTV. Valsts pārvaldes, valdības, sabiedrisko un kultūras organizāciju vidē nemitīgi spriež par to, kā stiprināt vietējo saturu, kas kaut cik varētu konkurēt ar kaimiņvalsts kanālu dominanci un to piedāvāto TV raidījumu apjomu. Līdz ar to šāda situācija ir klaji pret sabiedrības interesēm, jo tieši vietējie izklaides un izglītojošie raidījumi valsts valodā ir vismazāk pārstāvēti. Šāda NEPLP attieksme patiesībā ir pretvalstisku interešu lobēšana.

Jāatgādina, ka NEPLP ir neatkarīga institūcija, un diez vai to var kaut kā ietekmēt vai pārliecināt...

Protams, bet vai tādas neatkarības dēļ drīkst izpausties subjektīvi un netraucēti darboties pret oficiāli pasludinātām valsts interesēm? Tagad mums jāiet uz Saeimu, jāuzrunā komisijas un apakškomisijas. Ja institūcija ir neatkarīga, tas nenozīmē, ka tā var pārkāpt likumu. Bet NEPLP reāli pārkāpj likumu: padomei jāstrādā valsts interesēs, bet tā to nedara. Padome finansiāli izšķērdē tukšo frekvenci - jau kopš 1. janvāra. Acīmredzot tā būs līdz gada beigām. Padome jūtas tik neatkarīga, ka 300 000 eiro tai ir vienaldzīgi. Pat tad, kad viņiem atgādinājām, lai kaut kovida dēļ uz laiku mums piešķir virszemes apraidi, jo valstī tas neizmaksā NEKO, Āboliņš mūsu lūgumu ignorēja. Tāpēc šī padome atļaujas sarunāties tik augstprātīgā tonī...

Bet, re, NEPLP aizliedza RT raidīšanu Latvijā.

Pretvalstiskos Kremļa kanālu jau sen varēja izmest no apraides, nevajadzēja gaidīt nekādas ES sankcijas. Nu, aizliedza. Un kas tālāk? Ko liks vietā? Kā jau redzam, tā “ierakumu” puse neguļ. Bet mūsu puse ko dara? Nīdē savējos.

Ja runājam par brīvo frekvenci - varbūt NEPLP to taupa kādam īpašam ieguvējam?

Ļoti labs jautājums. Ja tas tā ir, tad faktiski ir vēl stulbāk, jo es NEPL padomei lūdzu iedot brīvo frekvenci kaut vai uz pāris mēnešiem. Bet ja arī kāds kaut ko gatavotu, lai „ieliktu” šajā brīvajā frekvencē, diez vai ātrāk par jauno gadu varētu sākt raidīt. Un, ja brīvajā frekvencē uz laiku palaistu mūs, mēs to TV kanāla pogu „iesildītu”. Ja tas tā tiešām būtu, tas neizskatās pēc pārdomātas stratēģijas. Cita lieta, ka personas, kuras ar mani runāja par iespējamo iTV pirkšanu, pat aci nepamirkšķināja, kad dzirdēja mani sakām, ka ziņu veidošana, ko viņi ļoti vēlas, maksā ļoti dārgi, un tuvākos gados neatmaksājas. Ziņu dienests ir praktiski dārgākais segments televīzijā. Un tas viņus, izskatās, nemulsina nemaz. Par šo situāciju mēģināju runāt ar nacionālo vērtību īpaši aizstāvošiem deputātiem, bet viņi - nē, mēs neko nevaram darīt. Bet vai tieši viņu uzdevums nav uztraukties par to, ka medijus pārpērk aizdomīgi cilvēki?

Kādi secinājumi?

Pavisam vienkārši. Ir nepieciešami grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Izskatās, ka patlaban spēkā esošais regulējums ir pārāk vispārīgs, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un izvairītos no subjektīviem NEPLP lēmumiem. Taču reizēm šķiet, ka tāda NEPLP vispār nav vajadzīga: varētu iztikt ar Saeimas attiecīgās komisijas lēmumiem. Sliktāk jau nebūtu.

x x x

8. jūnijā NEPLP saņēma Žaklīnai Cinovskai piederošās SIA „Riga Pictures Company” vēstuli „Par Padomes lēmumu par konkursa rezultātiem”, kurā padome tikai aicināta, pamatojoties uz Covid-19 krīzes sekām, „pārvērtēt savu lēmumu un ļaut retranslēt iTV virszemes apraidē vismaz uz pārbaudes laiku vienu gadu.”

NEPLP atbildes vēstulē, kas Žaklīnai Cinovskai tika izsūtīta 8. jūlijā, nosprieda, ka vēstulē ir runa par 2020. gada 27. februāra konkursu, kas noslēdzās „bez rezultātiem”, bet „tiesības izplatīt televīzijas programmas (..) virszemes apraidē tiek piešķirtas tikai konkursa kārtībā; Padomes lēmums par konkursa rezultātiem ir stājies likumīgā spēkā, un tas nevar tikt grozīts”. Piebildīsim gan, ka kovidjuceklis sākās tikai marta vidū, un tieši šo ārkārtas apstākļu dēļ NEPLP būtu varējusi pārskatīt savu subjektīvo viedokli attiecībā uz iTV apraidi - kaut vai tādēļ, ka konkursā viņi bija vienīgie pretendenti.

Padome, protams, atteica Žaklīnas Cinovskas lūgumam, skaidrojot ar to, ka brīvo frekvenci var „aizpildīt” tikai jauns konkurss. Līdz gada beigām tāds, šķiet, netiks izsludināts, un 300 000 eiro būs vienkārši izmesti vējā.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā